Haime Merkants Simo

(Jaime Mercant Simó)

Lefevristu jautājums

Vairāki mani lasītāji ir jautājuši par gaidāmo Svētā Pija X Priesteru brālības (FSSPX) bīskapu konsekrāciju. Tāpēc izklāstu savu nostāju pedagoģiskā -  jautājumu un atbilžu - veidā.

1. Vai lefebvristi ar šīm bīskapu konsekrācijām izdarīs nāvīgu grēku?

– Nē, nekādā ziņā.

2. Vai tas nav šķeltniecības (shizmas) akts?
– Nē, formāli tas tāds nav.

3. Kāpēc formāli tas nav šķeltniecības akts?

– Lai iestātos pilnīga šķelšanās, nepieciešams skaidrs nodoms veikt šķeltniecisku aktu un ar jaunajiem bīskapiem izveidot paralēlu hierarhisku jurisdikciju līdzās tai, kas pastāv Romas katoļu Baznīcā. Taču šajā gadījumā nenotiks ne viens, ne otrs.

4. Vai tas tomēr  ir nepaklausības akts?
– Jā, vismaz materiālā nozīmē, jo Roma nevēlas, lai šīs konsekrācijas notiktu.

5. Vai tadējādi viņi nāvīgi grēko nepaklausības dēļ?

– Arī nē, jo šajā gadījumā FSSPX vadības, konsekrētāju un nākamo bīskapu nodoms šķiet taisns. Viņi atsaucas uz “nepieciešamības stāvokli”, kas varētu attaisnot materiālu nepaklausību. Šajā ziņā mums nav objektīvu iemeslu apšaubīt viņu sirdsapziņu vai viņu taisno nodomu, proti - to dvēseļu labumu, kurām viņi kalpo.

6. Bet vai automātiski un uzreiz neiestāsies ekskomunikācija “latae sententiae”?
— No kanonisko tiesību skatpunkta – jā. Taču, manuprāt, šī ekskomunikācija būtu nederīga. Es uzskatu, ka ir pietiekami daudz teoloģisku un filozofisku argumentu, kas noved pie tāda secinājuma. Lai gan es zinu, ka liela daļa kanonistu man iebildīs no tīri juridiska skatpunkta. Tomēr domāju, ka papildus galvenajam iemeslam – “nepieciešamības stāvoklim” – nav formāla iemesla, kura dēļ šādam sodam būtu jāstājas spēkā, jo nepastāv formāls šķelšanās nodoms un netiek radīta paralēla jurisdikcija.

7. Vai arhibīskaps Lefevrs tika ekskomunicēts?
– Jā, un iespējams, ka tas pats notiks ar šiem bīskapiem. Tomēr arī viņa ekskomunikācija, manuprāt, bija nederīga, jo Mistiskās Kristus Miesas pārdabiskajā līmenī viņš nepārstāja būt vienotībā ar Baznīcu.

8. Kā to saprast?
— Baznīcas vienotība ir trīskārša: doktrināla, sakramentāla un hierarhiska. Tāpēc es uzskatu, ka bīskaps Lefevrs un līdz ar to arī FSSPX nav nolieguši nevienu no šīm trim Baznīcas vienības “būtiskajām dimensijām”.

9. Vai FSSPX ir doktrinālā vienotībā ar Baznīcu?
— Protams. Tā turpina mācīt to, kam Baznīca vienmēr ir ticējusi.

10. Bet vai FSSPX neapšauba Vatikāna II koncila dokumentus?

– Viņi nenoraida visus koncila tekstus, kā daudzi maldīgi domā, jo šajos tekstos ir elementi, kas pieder pie ticības depozīta (depositum fidei), bet kritiski analizē dažus jautājumus, kuros teoloģiska diskusija ir iespējama.

11. Kā jūs kaut ko tādu varat apgalvot?

— Es to varu teikt, jo pats Koncila raksturs to pieļauj.

12. Vai jūs varat to paskaidrot?

— Vatikāna II koncils bija pastorālas dabas koncils nevis dogmatisks, un tas neizmantoja nemaldības harizmu, lai definētujaunas dogmas vai kaut ko nosodītu nemaldīgā veidā. Tas bija koncila tēvu vairākuma skaidri pieņemts lēmums. Tomēr pēckoncila laikā, neskatoties uz šo “pastorālo raksturu”, daži mēģināja šo koncilu  pasniegt kā “superdogmu”.

13. “Superdogma”? Šādi izteikties ir necienīgi. Kāpēc jūs izmantojat lefebvristu naratīvu?

— Patiesībā es izmantoju paša Jozefa Racingera vārdus, kurš, runājot ar Čīles bīskapiem 1988. gadā, lietoja tieši šo pašu terminu.

14. Vai patiešām var uzskatīt, ka FSSPX ir sakramentālā vienotībā ar Baznīcu?

— Viņu sakramenti ir ne tikai derīgi, bet arī tiek svinēti saskaņā ar tradicionālo Baznīcas ritu, ko Baznīca ir lietojusi kopš seniemlaikiem.

15. Taču  skaidrs, ka FSSPX nav hierarhiskās vienotības ar Baznīcu, vai ne?

—  Kanoniski viņu situācija ir neregulāra, bet Brālība atzīst pāvestu kā visas Baznīcas augstāko ganu un respektē visu katoļu pasaules bīskapu jurisdikciju.

16. Vai varat sniegt pierādījumus jūsu apgalvojumiem?

— Katrā Svētajā misē bez izņēmuma priesteri Mises kanonā (canon missae) piemin pāvestu un vietējo bīskapu.

17. Vai tas nav pārāk vājš arguments?

— Nē, pavisam noteikti tas nav vājš arguments. Hierarhiskās vienotības publiskā izpausme Baznīcā notiek tieši Svētajā misē.

18. Vai jūs gadījumā pats neesat lefebvrists vai filolefebvrists?

— Ne viens, ne otrs. Es esmu neatkarīgs. Vienkārši esmu katolis, kurš izkopj labu ieradumu lietot saprātu un spriestspēju.

19. Vai jūs visā piekrītat FSSPX?
— Nē, tā tas nav. Bet domstarpības attiecas uz sekundāriem jautājumiem. Tajā, kas ir būtisks, es simtprocentīgi piekrītu Brālībai, un tādēļ es nepiedalīšos tās netaisnīgajā un nesamērīgajā publiskajā demonizācijā.

20. Vai varat pateikt, kas tad ir šis “būtiskais”?
— Viņu katoliskums. Punkts.

21. Vai jūs neuztrauc viņu iespējamās novirzes?
— Mani vairāk uztrauc heterodokso un zaimotāju pūlis, kas sastopams visur, jo īpaši Vācijā. Mani satrauc arī  dubultie standarti, kas, pastāv, piemērojot sodus un Baznīcas cenzūras no Baznīcas autoritātes puses.

22. Kādu risinājumu jūs redzat FSSPX pašreizējai problēmai?

— Roma varētu ar labvēlību pieņemt šo bīskapu konsekrācijas un atzīt FSSPX apustulāta garīgos augļus. Tas būtu gan žēlsirdības, gan gudrības žests. Tie viens otru neizslēdz.

23. Vai jūs nebaidāties, ka šo uzskatu dēļ jūs kritizēs?

— Nē. Es esmu Katoļu Baznīcas priesteris, nevis kādas sektas sludinātājs, un tāpēc varu ar cieņu īstenot patieso Dieva bērnu brīvību.

Foto: Četras bīskapu konsekrācija, ko veica arhibīskaps Marsels Lefevrs un bīskaps Antonio Dekastro Majers 1988. gadā 30. jūnijā, Ekonā, Šveicē).

Avots: x.com