Kārtēja Franciska vizītes diena Polijā. Jāatzīst, ka viņa teiktais mani iedvesmo. Nesenais sprediķis Jasnogurā bija gan smalka meditācija par ticību, gan arī spēcīgs atgādinājums par to, kas ir mūsu ticības pamati, un cik ļoti konkrētai tai jābūt. Francisks uzsvēra kaut vai to, ka ticība tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. No tēva uz dēlu, bet pie mums arī bieži no mātes un vecmātes uz bērniem. Šo galveno ticības nodošanas veidu nekas nevar aizvietot.

„Tāpat jūsu vēsture, kas veidota caur Evaņģēliju, krustu un uzticību Baznīcai, ir autentiskas ticības pozitīvās ietekmes lieciniece. Šī ticība tika nodota no ģimenes uz ģimeni, no tēva uz dēlu, bet īpaši no mātes un vecmātes, kurām būtu ļoti jāpateicas,” sacīja pāvests. Šie vārdi jāņem dziļi pie sirds ne tikai kā vispārējo patiesību, bet arī kā apņemšanos, kas paredz konkrētu rīcību. Mans galvenais vīrieša uzdevums, manas mīļotās sievas kā mātes un sievietes galvenā lomā ir nodot ticību mūsu bērniem. Viss pārējais nāk pielikumā.

Nevar nepamanīt šo vārdu antidženderisko raksturu. Pāvests taču atgādina, ka bērna attīstībai vajag gan tēvu, gan māti. Turklāt vecākiem ir tiesības un pienākums piešķirt bērnam reliģisko identitāti. Tas ir smags kreiso ideoloģijas dogmu "pārkāpums".

Pāvests ir ne tikai „tumsoņa” pro-life lietās, bet arī radikāls antidženderists. Un ja ar to ir par maz, tad Francisks ir arī homofobs (vismaz kreiso izpratnē), jo atklāti uzstājas pret homoseksuāļu "laulībām”. Sarunā ar Polijas bīskapiem pāvests nodevēja tās par uzbrukumu Radītājam.

Polijas bīskapu konferences priekšsēdētājs arhibīskaps Stanislavs Gondeckis (Stanisław Gądecki) intervijā Vatikāna Radio sacīja: „Francisks pieminējis Āfrikas valstu prezidentu piemērus, kuri viņam stāstījuši, ka noteiktās starptautiskās aprindas viņiem solījušas sniegt palīdzību. Tomēr sākumā viņiem būtu jāaizpilda anketas, kurās bija iekļauti jautājumi, vai viņu valstīs pieejami aborti un t.s. „homoseksuālās laulības”. Bija arī daudzi citi līdzīgi jautājumi, kas liecina centieniem veikt šo valstu ideoloģisko kolonizāciju. Šie prezidenti pieņem naudu un pakļaujas uzspiestai ideoloģijai, mainot likumdošanu. Svētais Tēvs sacīja, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad notiek uzbrukums Radītājam. Radības darbs ticis nodots cilvēkam nepilnīgā formā, lai cilvēks to pilnveidotu. Tomēr tagad cilvēks no tā izvairās.”

Tomēr tas nav viss. Izrādās, ka pāvestam nav iebildumu arī pret Polijas noraidošo nostāju imigrantu jautājumā. „Polija atšķiras no Itālijas. Līdz ar to šeit problēmas ar migrāciju ir savādākas, nekā, piemēram, Lampeduzā. Šeit nonāk ukraiņi un krievi. Tā ir cita cilvēku kategorija salīdzinot ar bēgļiem no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem. Mums jāapzinās, ka pastāv cita migrācijas specifika kultūras vai reliģijas ziņā. Šeit nav islāma problēmas. Šķiet, te uzturas ap 300 sīriešu. Tomēr ir daudz tūkstoši migrantu, kuri iebrauc no Ukrainas un Krievijas, kuri ir pareizticīgie vai pieder pie Austrumu katoļu baznīcām. Līdz ar to mums jābūt ļoti piesardzīgiem un jāsaprot, cik daudzveidīgas ir migrācijas un viesmīlības izpausmes. Tomēr tā ir patiesība, ka viesmīlība ir spēcīgs pāvests vēstījums,” skaidro Franciska pārstāvis pr. Federiko Lombardi.

Tātad, masu mediju tiražētajam Franciska tēlam atkal ir maz kopīga ar viņu pašu. Nē, tas nenozīmē, ka Francisks ir Baznīcas konservators, tomēr viņu nevar viennozīmīgi pieskaitīt arī pie progresistu nometnes Baznīcā. Un „atvērtā katolicisma” piekritēju apgalvojumi, ka tā tas nav, neko nevar mainīt.

Raksta autors: Tomašs Terlikovskis, katoļu publicists, konservatīvi orientētā televīzijas kanāla „Republika” galvenais redaktors

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Terlikowski z Krakowa: Franciszek, kryzys migracyjny i kolonizacja, fronda.pl

Foto: www.polskieradio.pl