/Konija Maršnere/

Pagājušajā mēnesī Losandželosā smadzenēs iekļuvuša asins recekļa dēļ dzīvību gandrīz zaudēja 26 gadus veca sieviete. Kāds tam bija iemesls? Orālās kontracepcijas jeb pretapaugļošanās tablešu (PT) lietošana.

Pagājušajā nedēļā Anglijā nomira 21 gadu veca sieviete Falana Kareka. Pretapaugļošanās tabletes viņa bija lietojusi tikai 25 dienas. Ārsts viņai tās bija izrakstīja, lai “noregulētu menstruācijas”. Izrakstītās tabletes “Rigevidons” ir Ungārijā ražots preparāts, kas sastāv no etinilestradiola un evonorgestrela. Tās ir vienas no jaunās paaudzes pretapaugļošanās tabletēm, kurās izmanto sintētiskos hormonus. British Medical Journal ziņo, ka šie jaunizveidotie preparāti dzīvībai ir divas vai trīs reizes bīstamāki nekā iepriekšējās paaudzes PT, kas bija ražotas tikai no evonorgestrela.

Pastāv viedoklis, ka ticība esot pretrunā ar prātu. Neticīgi cilvēki bieži izliekas, ka Dieva atraidīšanas iemesls ir „racionālā domāšana”. Patiesībā pirms noraidīt Dievu, būtu jānoraida daži neapstrīdami fakti. Taču šādu rīcību grūti dēvēt par racionālu.

Kristīgā ticība izriet no faktu analīzes. Piemēram, evolūcijas teorija, kas tiek uzskatīta par zinātnisku, daudz vairāk paļaujas uz aklu ticību nekā kristietība. PSRS totalitārisma laikos evolucionisms tika uzspiests kā dogma, ko neviens nedrīkstēja apšaubīt. Arī tagad mēs nekritiski uztveram šīs teorijas pieņēmumus, aizmirstot, ka tās pierādījumos tiek lietotas nezinātniskas metodes. Zinātniekiem būtu jāpēta realitāte un, pamatojoties uz saviem pētījumiem, jākonstruē teorijas. Evolūcijas piekritēji dara otrādi. Savas nāves priekšvakarā Čarlzs Darvins apšaubīja savas teorijas pamatotību, jo nebija atradis tai zinātniskus apstiprinājumus. Tiesa, tas netraucē viņa sekotājiem, kuriem joprojām nav izdevies šādus apstiprinājumus atrast.

/Frančesko Ramela/

Parīzes klimata konferences atspoguļošanai pieder sērijai “to mēs jau redzējām”. Gandrīz vai rituāls, kas atkārtojās katru gadu kopš tālā 1992. gada (skaties karikatūras). Apspriedīsim konferenci par klimatu, kas pašreiz norit Parīzē, daudziem tā ir “pēdējā iespēja glābt planētu” (tāpat kā Kopenhāgenā 2009. gadā). Pēc tam, kā uzskata Francijas prezidents Fransuā Olands, “būs par vēlu”.

/Otīlija Kovaļevska/

Pēdējā laikā daudz tiek runāts un rakstīts par klimata izmaiņām. Taču tādas ir bijušas arī agrākos laikos. 2003. gadā apkopotais materiāls par t. s. mazo ledus laikmetu un tā izpausmēm Latvijā 16.–18. gs. nebūs novecojis arī šodien. Jaunāku un papildu informāciju par šo tēmu dažādās valodās viegli var atrast arī internetā.

Pētījumi rāda, ka klimats uz Zemes nekad nav bijis pastāvīgs. Līdzās salīdzinoši nelielām novērojamām laika apstākļu maiņām Zemes vēsturē ir bijušas arī lēnas, gadu tūkstošos saskatāmas lielas klimata izmaiņas. Pēdējo divu miljonu gadu laikā bijuši četri lieli ledus laikmeti, kā arī vairāki mazāk nozīmīgi ledāju uzvirzīšanās periodi, starp tiem – relatīvi ilgstoši un silti (pat siltāki nekā mūsdienās) starpledus laikmeti. Siltā un aukstā klimata svārstību periodiskums bijis apmēram 100 000 gadi. Pēdējais lielais apledojums Latvijas teritorijā bija pirms 70 000 – 110 000 gadiem, kad ledāji pārklāja ļoti plašus Ziemeļatlantijas, Eiropas un Ziemeļamerikas apvidus. Gaisa vidējā temperatūra zemei tuvējā slānī toreiz vidēji bija par 5–7º C zemāka nekā mūsdienās [1, 52]. Intensīva ledāju kušana Ziemeļeiropā sākās pirms 15 800±700 gadiem [1, 53], bet Latvijas teritorijā tas izzuda pirms apmēram 10 000 – 11 000 gadu.