Mamma mani audzināja tā, lai es izsmietu un nicinātu reliģiju, īpaši kristietību, un jo īpaši katolicismu, bet par visu vairāk pāvestu. Tomēr, 30 gadu vecumā, pretēji tam, ko viņa un pat es pats no sevis sagaidīju, kļuvu par katoli. Tikai tagad, 22 gadus pēc manas atgriešanās, viņa jūtas citādi. Viņa sūta man īsziņas, informējot par pēdējiem jaunumiem no pāvesta. Lai gan viņas veselības dēļ tas nav iespējams, viņa man sacīja, ka vēlētos septembrī doties uz Filadelfiju, lai redzētu pāvestu. Pirmo reizi mana mamma redz manu mīlestību uz nabadzīgajiem, kuru iemācījos no viņas, kā kaut ko būtisku katoliskajā ticībā. Vēl nekad mans katolicisms viņai nav bijis tik būtisks kā tagad. Mana mamma saprot, ka pāvests Francisks nav mainījis Baznīcas mācību. Bet viņa redz atšķirību, kad kāds, kurš saka, ka mums jāpievēršas nabagajiem, pats nebrauc ar “Ford Focus”, kad kāds, kurš aizstāv tradicionālo mācību par laulību, papildina to ar vārdiem: “Kas es esmu, lai tiesātu?”, kad kāds tik skaidri, jūtami un acīmredzami tic, ka Evaņģēlijs ir “labā prieka vēsts visiem cilvēkiem”.
Manas saknes ir saistītas ne tikai ar antikatolicismu, bet arī nabadzību, narkotiku atkarību un dzīvi bez mājām, kam sekoja tūkstošiem 12 soļu programmas tikšanās, sarunas un liela cīņa, lai patiesi izdzīvotu savu atgriešanos. Tie ir daži no iemesliem, kāpēc es vienmēr esmu juties tik tuvs tiem, kas nejūtas piederīgi Baznīcai. Bet dažreiz es sajutu arī to, ka mana pievēršanās un koncentrēšanās uz tiem, kas atrodas ārpus Baznīcas sienām, šķita dīvaina un sveša maniem līdzcilvēkiem - katoļiem. Pāvests Francisks to izmaina. Katoļus ap mani tagad aizrauj atziņa, ka mūsu ticība var kļūt vēl būtiskāka vairāk cilvēkiem vairākās vietās un visdažādākajos veidos, kurus mēs nekad nebijām iedomājušies. Tas ir tik skaisti! Mana mamma ir slima uz nāvi. Šobrīd mēs dodamies pēdējā viņas dzīves ceļojuma posmā. Dodoties caur šo posmu, kļūstot savstarpēji tuvākiem, mana mamma kļūst daudz tuvāka un sāk sadzīvot ar katolicismu, kas atrodas manas būtības centrā un tāpēc arī manas mīlestības pret viņu centrā. Viņa arvien vairāk pieņem labo, kas ir bijis apkārt viņai līdzās apkārtējo pieļautajām kļūdām viņas bērnībā un jaunībā.
Mana mamma joprojām mīl vecās himnas, kas bieži tika atskaņotas mājā, kurā viņa uzauga. Nesen viņa man sacīja, lai gan viņa tagad nav tām gatava, viņa vēlas, lai šīs himnas tiktu spēlētas viņas istabā, kad viņas nāve būs tuvu. Es neilgojos pēc brīža, kad zaudēšu mammu. Bet es gaidu to mirkli, kad klausīšos šīs himnas kopā ar viņu. Un esmu pateicīgs pāvestam Franciskam, kurš ir palīdzējis, lai tas viss kļūtu iespējams.
Deivs Sloans vada misiju “Love and Serve with Francis in Philly” pāvesta vizītes Filadelfijā laikā. Papildu informācija: www.francisinphilly.net vai This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.. Šis raksts tika publicēts laikrakstā “The Georgia Bulletin” un tiek pārpublicēts ar autora atļauju.
Avots: Pope Francis Made My Mom Stop Hating Catholicism, A journey home thanks to the Holy Father, Dave Sloan, www.aleteia.org
Tulkoja: Ilze Mežniece
