Tezē lūgšana – satriecoši vienkārša un skaista. Evaņģēlija vārdi, īsi saucieni un pateicības vārdi dažādās valodās, dziesma un atkal klusums. Šķiet, leģendārajam kopienas dibinātajam brālim Rožē un viņa sekotājiem izdevies piepildīt kristiešu vienotības ideālu, pieņemot katru cilvēku kā dāvanu, ar cieņu izturoties pret dažādību, nemēģinot noliegt atšķirības, saglabājot iecietību un atvērtību tiem, kuri ticībā sper tikai pašus pirmos soļus.
Šajās dienās daudzi cilvēki mūsu zemē runājuši par mieru, kas piepilda dvēseli mūsdienu vētrainās dzīves epicentrā. Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielas uz vairākām dienām piepildīja smaidīgi (kaut arī uz dienas beigām pamatīgi noguruši) jauni cilvēki, kuri sagaida no šīs dzīves ko vairāk par īslaicīgu baudu un eksistenci bezgalīgas patērēšanas apburtajā lokā. Dažādu konfesiju dievnami uz rīta un pusdienu lūgšanas laiku pilni ar cilvēkiem, kuri ilgojas pēc patiesas satikšanās.
Protams, katram kristietim ir sava unikālā satikšanas pieredze ar Dievu, un garīgumu daudzveidība Baznīcā ļauj katram piedzīvot Bezgalību atšķirīgā veidā. Tomēr Tezē vēsts lielā mērā ir universāla: tā ārstē nemierīgu prātu, vieno un sniedz mūsdienu cilvēkam kopības sajūtu, pēc kuras viņš tik ļoti ilgojas.
Viesģimenēm Latvijā Taizé Rīga 2016 kļuva par īpašu svētību, apstiprinot seno tautas gudrību: kad ciemiņš ir mājās, tad Dievs ir mājās. Viesmīlības un atvērtības pieredze tik tiešām ir dziedinoša gan ciemiņiem, gan pašiem saimniekiem, ar ko saskārāmies arī pašu mājās uzņemot četras ukraiņu meitenes, mūsu ticības māsas no Ukrainas grieķu katoļu Baznīcas.
Uzņemot Tezē jauniešus savās ģimenēs, daudzi no mums atkal pieredzējuši evaņģēliskā garīguma paradoksa aktualitāti: „Dodot mēs iegūstam, izdalot – pavairojam, palīdzot citiem dziedināšanā – ārstējam paši sevi, mirstot - dzīvojam.” (Juzefs Augustīns SJ)
Kopība bez saplūšanas
Ekumenisma kustība pēc būtības ir visai komplicēta parādība un kristiešu atkal apvienošanās piekritēji dažreiz mēdz mazināt objektīvu šķēršļu nozīmi par labu šķietamas vienotības uzturēšanai. Tas savukārt izraisa bažas un skepsi tajos kristiešos, kuri apzinās savas saknes un nevēlas no tām atteikties. Taizé Rīga 2016 piedzīvotais apliecina, ka šī kopiena, auglīgi realizējot savu harismu, iet pa zelta vidusceļu. Lūdzoties kopā, dažādu konfesiju kristieši neizšķīst vienveidīgā pelēkā masā, bet koncentrējas uz to, kas mūs vieno: ilgām pēc mīlestības, kopības un miera, vārdu sakot, pēc paša Kunga.
Katrs no Taizé Rīga 2016 pasākumiem bija pieejams jebkuram cilvēkam: to varēja apmeklēt ikviens, arī ateists, agnostiķis vai citas reliģijas piekritējs. Gribas teikt, ka šis veiksmīgais organizatoriskais risinājums spilgti liecina par Baznīcas atvērtību katram labas gribas cilvēkam, kurš no sirds meklē patiesību un atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Šis atvērtības un veselīgas iecietības gars bija jūtams arī diskusiju grupās, kur jaunieši dalījās pārdomās, meklēja atbildes, guva satikšanas pieredzi vienam ar otru.
Šķiet, Tezē brāļi nedara neko pārdabisku. Nu jau vairākas desmitgades uzņemot savā kopienā jauniešus no visas pasaules, viņi ievēro brāļa Rožē teikto: Dievs nenosoda cilvēku, Viņš dāvā saviem bērniem tikai mīlestību. Līdz ar to mūsu, kristiešu, uzdevums ir liecināt par to pasaulei.
Kas tālāk?
Tezē dienas Rīgā ir noslēgušas. Šī bija kolosāla pieredze tūkstošiem labas gribas cilvēku, ticības stiprinājums, iespēja sniegt un pieņemt prieku, mieru un viesmīlību. Žēlastība, ko šajā laikā saņēmusi mūsu zeme un visa pasaule, jāsaglabā un jāpavairo. Paliksim uzticīgi lūgšanai un Dieva Vārdam arī ikdienā, atradīsim laiku klusai sarunai ar mūsu Debesu Tēvu, veiksim regulāru sirdsapziņas izmeklēšanu, nožēlojot visu, kas grauj mūsu saikni ar Dievu un tuvāko, kā arī smelsimies spēku žēlastības pārpilnībā, kas mums pieejama Baznīcā.
Tēvs Daniēls Anžs raksta: šīs pasaules vēsturi veido svētie. Miers un vienotība gan Latvijā, gan tālu pāri mūsu valsts robežām kļūst iespējama pateicoties mūsu dzīves svētumam. Taizé Rīga ir kārtējais iedrošinājums: jā, tas tiešām ir iespējams.
Foto: katholisch.de