Ticēt Kristum nozīmē ticēt svētumam. Ticēt Viņa mīlestībai nozīmē ticēt spējai kļūt pārveidotam šajā mīlestībā. Kāpēc tad tu nevēlies, lai šie brīnišķīgie svētki izmaina tavu priekšstatu par svētumu? Jo aicinājums uz svētumu ir visu aicinājumu aicinājums. Tas ir mūžības cienīgs piedzīvojums. Tas sakņojas sirdī un izplata labu smaržu it visā, ko mēs darām, neatkarīgi no mūsu karjeras, personības, mūsu dzīves vēstures, mūsu talantiem vai defektiem. Kristus pieņem to visu un dara jaunu Svētajā Garā.
Domājot par šīm lietām, mēs aicinām ikvienu lasītāju darboties gan savā dzīvē, gan savās iniciatīvās, lai šo svētku patiesā jēga ieņem centrālo vietu mūsu kultūrā. Jau gadiem ilgi Visu Svēto diena tiek ignorēta, padarīta par vecmodīgu, dodot priekšroku izklaidēm ar ķēmiem. Svētuma ideāla prasīgums tiek apmainīts pret viduvējību, vai arī šis ideāls tiek noraidīts kā neiespējams.
Tas nav aicinājums kristiešiem nosodīt jaunas subkultūras parašu veidošanos, bet gan tās kritiski izvērtēt un censties panākt, lai patiesā svētku nozīme gūst virsroku, lai svētuma ideāli iesakņojas manā dzīvē un man apkārt. Svētās Mātes Terēzes vārdi saliek visu pa plauktiem: “Runa nav par to, cik daudz mēs darām, bet cik daudz mīlestības mēs ieliekam mūsu darbībā. Tas ir vissvarīgākais Visvarenajam Dievam un mums”. Rezultātus, kurus mēs sagaidām, rezumē emeritētā pāvesta Benedikta XVI vārdi: “Svētie ir autentiskie Baznīcas reformētāji, kuri zina, kā izvērst dziļu un stabilu Baznīcas atjaunotni”.
Sagatavoja Aleksandrs Stepanovs
