„Vīrietim jāspēj mīlēt. Šis izteiciens var likties banāls, taču mēs tūlīt ieraudzīsim, ka tā tas nav, jo daudzi vīrieši nespēj mīlēt pa īstam. Vīrietim jāmīl sava ģimene ar pašaizliedzīgu, altruistisku mīlestību. Vīrietim jākļūst par tēvu, un tēvišķībai jābūt vienam no viņa dzīves karjeras elementiem. Taču lielākoties vīrieši ir gatavi upuriem tikai profesionālās karjeras vārdā. 

Vīrietis ar vērtībām

Vīrietim jādzīvo saskaņā ar noteiktu vērtību hierarhiju, kas balstās uz rūpēm par otra cilvēka labumu. Šīs vērtības vīrietim jāapliecina ikdienā ar vārdiem un rīcību. Bērnu acīs viņam jākļūst par autoritāti, padomdevēju, kurš palīdz atpazīt labo un ļauno. Diemžēl vīrietis bieži izgudro tādu vērtību sistēmu, kas attaisno viņa netikumīgo dzīvi. Tomēr visi cilvēku mijiedarbības principi ir noformulēti Baznīcas mācībā. Tas, ko cilvēkiem piedāvā Baznīca, balstās uz Bībeles atklāsmi un atbilst visdziļākajām cilvēka vajadzībām. Būtu labi, ja katrs ģimenes galva vadītos pēc Baznīcas mācības un veidotu savu vērtību sistēmu saskaņā ar Dieva plānu. Visbeidzot vīrietim jābūt atbildīgam. Kopš laulības noslēgšanas brīža viņa atbildība attiecas arī uz sievas un bērnu uzvedību. „Paplašinātas atbildības” sajūta ir svarīgs patiesas tēvišķības elements.

Psihologs teiktu, ka katram cilvēkam, un ne tikai vīrietim, jābūt iekšēji vienotam. Tomēr katrs cilvēks ir iekšēji dezintegrēts. Ticīgie zina, ka tās ir pirmdzimtā grēka sekas. Tāpēc cilvēkā izpaužas dzīvnieciskas reakcijas, kā arī reakcijas, kas saistītas ar jūtām un emocijām. Šīs reakcijas bieži nonāk savstarpējās pretrunās. Taču cilvēkam ir dota griba un prāts, kas ļauj valdīt pār savām reakcijām. Ja cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem, katrā situācijā neatkarībā no jūtām, emocijām un instinktiem spēj izvēlēties to, kas ir galvenais viņa vērtību hierarhijā, viņš ir svēts. Vienlaicīgi šāds cilvēks ir pilnīgi brīvs, jo vienmēr var darīt to, ko uzskata par labu sev un citiem.

Dievs, sieva, bērni

Vīrietis ir aicināts uz pestīšanu tieši kā vīrietis, tādēļ viņam pirmajā vietā jānoliek Dievs un attiecības ar Dievu. Kad vīrietis kļūst par vīru, otrajā vietā jābūt sievai. Kļūstot par tēvu, nākamo vietu ieņem bērni. Ja šī secība netiek ievērota, sākas problēmas.

Daži saka: „Mēs ar sievu mīlam viens otru, un tas ir pats svarīgākais, tas ir svarīgāk nekā Dievs”. Tas ir pārpratums. Sieva neko nezaudēs tad, ja vīram Dievs būs pirmajā vietā. Tāpat arī bērni neko nezaudēs, ja viņu tētim sieva būs svarīgāka nekā viņi paši. Šai kārtībai ir dziļa jēga, kas ļauj katram ģimenes loceklim attīstīties pēc Dieva plāna.

Paškontrole un uzticība

Ja vīrietis prot valdīt pār sevi, tas dod lielas cerības attiecībā uz uzticību, jo bez paškontroles uzticība nav iespējama. Tieši „lielas cerības”, nevis „drošību” - dzīve man to ir iemācījusi. Man ir nācies satikt dažādus cilvēkus, kuriem likās, ka viņiem nekas nedraud, jo viņi ir stipri. Taču šie cilvēki nenoturējās. Tādēļ sev un citiem bieži atkārtoju teicienu – „kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt”.

Vīrietim jāattīsta sevī arī atbildība, bez kuras nevar būt runas par briedumu. Kas ir atbildība? Runājot vienkārši, cilvēks zina, ko un kāpēc viņš dara, paredz savas rīcības sekas un labprātīgi uzņemas par tām atbildību.

Izveidojot ģimeni, vīrietis uzņemas atbildību par tās locekļu likteni. Daudziem var likties, ka tas nonāk pretrunā ar līdztiesības principiem, bet galu galā tieši vīrietis atbild par to, ka attiecības izjūk. Daudzi vīri sūdzas par sievu uzvedību, taču tas notiek viņu pašu „uzraudzībā”. Šis vīrietis pats ir izvēlējies konkrētu sievieti, tātad vislabāko sievu un mammu saviem bērniem. 

Cik daudz bezatbildības ir vīriešu seksuālajos sakaros! Viņi veido dzimumattiecības, nemaz neaizdomājoties par sekām un negribot uzņemties ne mazāku atbildību par savu rīcību. Diemžēl vīriešu bezatbildība seksualitātes jomā tiek akceptēta no sabiedrības puses. Vistraģiskākais ir tas, ka arī pašas sievietes atbrīvo vīriešus no atbildības, pieprasot atzīt to, ka ieņemtais bērns ir „sievietes personīgā lieta”, un ka viņa var netraucēti viņu nogalināt. 

Vislabākā dāvana bērniem

Par laimi joprojām pastāv īsti vīrieši, kuri ir gatavi pašaizliedzīgi mīlēt un uzņemties atbildību par savu ģimeni un sabiedrību, kurā viņi dzīvo.

Var izdalīt dažas tēvam nepieciešamas īpašības. Tās ir rūpes par sievu un bērniem, pacietība (tie, kas audzina mazus bērnus, zina, cik tas ir būtiski), konsekvence (piemēram, ievērojot kopīgus audzināšanas principus), kategoriskums (maigs, labvēlīgs kategoriskums, kas tik ļoti pietrūkst bērniem, kad tie nesaprot, ko tēvs no viņiem sagaida), spēja komunicēt un realizēt varu. Šķiet, katram vīrietim noderēs arī humora izjūta, it īpaši attiecībā pret sevi. Visu iepriekšminēto var izteikt vienā frāzē: pats galvenais, ko tēvs var sniegt saviem bērniem, ir visu mūžu patiesi, gudri un uzticīgi mīlēt viņu māti.

Rakstu sagatavoja Marks Jermaks

Avots: Я.Пуликовский, «Стоит быть отцом»

Foto: Sharon Mollerus, flickr.com