Samuēls Forests (Samuel Forest) ir tēvs, kurš bija spiests, vismaz kā viņš to apgalvo, veikt izvēli situācijā, kādā neviens negribētu nonākt. Viņam bija jāizvēlas starp savu pirms 18 mēnešiem apprecēto sievu un viņu jaundzimušo Leo, kuram ir Dauna sindroms. Kāpēc? Tāpēc, ka bērna mammai un viņas ģimenei bija kauns par jaundzimušo slimo bērnu.

Modernajā pasaulē aizvien aktuālāka kļūst neauglības problēma. Latvijas Veselības ministrija lēš, ka mūsu valstī ir ap 20000-25000 pāru, kam varētu rasties problēmas ar bērna ieņemšanu. Kopumā Rietumos ar auglības problēmām saskaras ap 20% pāru.

Valērija Gatto ir 24 gadus veca skaistule, kura ar “cum laude” (augstākais vērtējums) absolvēja Pitsburgas Universitāti. 2013.gada decembrī viņa tika kronēta kā “Mis Pensilvānija”, bet 2014.gada vasarā gandrīz kļuva par “Mis ASV”, atpaliekot tikai no šī augstā titula ieguvējas “Mis Nevada” Nijas Sančesas. Kas Valērijā ir tik īpašs? Tas, ka viņa piedzima izvarošanas rezultātā. Viņas māti 19 gadu vecumā izvaroja kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis, draudot ar nazi viņu nodurt. Pēc tam jauniete atklāja, ka ir stāvoklī. Aborts? Nekādā gadījumā – šai meitenītei bija jāpiedzimst. Valērijas mamma apzinājās, ka audzināt bērnu viņas vecumā būs grūti, tomēr viņa arī domāja, ka gan jau kaut kā tiks ar to galā. Viens no prātīgiem lēmumiem varētu būt dzemdēt bērnu un pēc tam atdot viņu adopcijai. Kāpēc gan nē. Tomēr nē! Un tā šī jauniete nevienam neatdeva mazo nevainīgo Valēriju.

2010. gadā 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja slavens angļu filosofs Entonijs Flū (Antony Flew). 2004. gadā, 81 gada vecumā filosofs kļuva par kristieti, kaut gan visu savu dzīvi bija ne tikai pārliecināts ateists, bet pilnībā tam ticēja, pielīdzinot ateismu veselajam saprātam un par to kareivīgi cīnoties. Pēc šī notikuma Ričards Davkins (Richard Dawkins), kas līdz šim bez nožēlas bija bijis „Darvina rotveilers” (būdams ateists, Flū aizstāvēja evolucionismu kā neapgāžamu pierādījumu tam, ka Dievs neeksistē), kā arī materiālistisks biologs, kurš bija pārliecināts, ka kristīgā ticība ir tikai cilvēciskā prāta patoloģija, publiski liecināja, ka Flū atgriešanās ir vecuma plānprātības pazīme. Taču kas gan bija noticis ar Flū 80 gadu vecumā un pirms tam? Viņš aptuveni 25 gadu vecumā bija saticis, drīzāk „saķēries” ar Klaivu Steiplu Lūisu (C.S. Lewis, 1893-1963).

Napoleona pastrādātās netaisnības pret Baznīcu un tautu brīvību ir labi zināmas katoļiem. Viņa epopeja izpostīja Eiropu un bez iemesla izraisīja daudzu cilvēku nāvi. Vēl joprojām ir tādi, kuri viņu apbrīno, kā arī tādi, kuri viņu ienīst viņa rīcības dēļ. Vēl šodien ciešam no viņa rīcības augļiem (valsts varas un birokrātijas centralizēšanas, sekulāriem civilkodeksiem, laupīšanu sekām). Tomēr tai pat laikā nevar noliegt, ka viņš bija ģēnijs. Un ne tikai militāra vai politiska rakstura ģēnijs.

Lielais gavēnis ir garīgais ceļš, gatavojot mūs Lieldienām, tas ved uz iekšējo brīvību, tuvāk Dievam, tuvāk līdzcilvēkiem. Ja atskatos atpakaļ un pārdomāju iepriekšējā gada gavēni, vai varu secināt, ka tas atstāja iespaidu uz manu dzīvi, vai tas kaut kādā veidā palīdzēja man mainīties, atstāt kādu grēcīgu ieradumu, attīstīt kādu tikumu, pieaugt Dievā? Tāpat kā sportā, darbā vai studijās, cilvēki izvirza mērkus, uzdevumus, apņemšanās, lai sasniegtu vēlamus rezultātus, tā arī attiecībā uz Dievu un garīgo dzīvi viss nav jāatstāj pašplūsmā. Kā katrs īsts ceļš, šis “stiprais laiks”, kā Baznīca dēvē Lielo gavēni, mudina spert konkrētus soļus, atstājot sen iesēdētas vietas, ieradumus un grēkus, kurus jau sen uzskatām par savu otro dabu. Gavēnis ir “labvēlīgs laiks” (2. Kor 6,2), kad Dievs darbojas un palīdz mainīt sirdi. Ar ko iesākt?

Mūsdienu rietumu cilvēkam visvairāk trūkst tās racionalitātes, kas izriet no cilvēka pārliecības, ka cilvēka daba ir Dieva radīta. Ja rietumu cilvēks atzīst zināmu plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem, tad tas vispirms notiek tāpēc, ka viņš vairs neredz citus būtiskus faktorus, kā garīgo un intelektuālu, viņš drīzāk ir pieradis tikai pie materiālā faktora. Cilvēks ir pieradis, ka viņu uztver kā intelektuālu dzīvnieku, kuram jāapmierina savas materiālās un patērētāja vajadzības. Beidzoties patēriņa laikmetam, ir palikuši parādi, kas jāapmaksā. Šajā brīdī cilvēks saprot, ka viņa trīs ekonomiskās dimensijas - cilvēks-strādnieks, cilvēks-patērētājs, cilvēks-ekonomētājs un investētājs – bija nonākušas savstarpējā konfliktā. Kļūstot arvien nabadzīgāks, cilvēks atklāja, ka joprojām ir palikuši citi bagāti cilvēki, un sāka kliegt, ka tā ir netaisnība. 

1997. gada 25. decembrī Holivudas kino producentu Marino Restrepo nolaupīja Kolumbijas mafija un aizveda viņu Amazones džungļos, lai pieprasītu izpirkumu. Gaidot izpirkumu, viņa piedzīvotais lika saprast, kas notiek tiesas dienā, ko piedzīvos katrs cilvēks nāves brīdī...

„Lai gan debesis ir lielas, bez Tevis tas nav nekas; Tu labāk to zini, Jēzu. Mēs pastāvīgi ilgojamies pēc Tevis.”

Faustīnas dienasgrāmata