Pirms dažām nedēļām kardināls Džordžs Pels (miris Romā 10. janvārī "Salvator Mundi" starptautiskajā slimnīcā pēc gūžas locītavas operācijas 81 gada vecumā), bija uzrakstījis kritiskas pārdomas par Sinodālo ceļu, kas ir publicētas laikrakstā "The Spectator”, kuram pateicamies par laipno publikācijas atļauju. 

Žurnālists Damians Tomsons (Damian Thompson) raksta ievadvārdā raksturoja kardinālu Pelu kā "drosmīgu cilvēku", jo viņš 2020.-2021. gadā bija pārdzīvojis briesmīgo cietumsodu savā dzimtenē saistībā ar apsūdzībām par seksuālu izmantošanu, izciešot vairāk nekā 400 dienas cietuma izolācijas bez tiesībām celebrēt Svēto Misi. Tiesas izmeklēšanā pasludināts par nevainīgu. Pats kardināls domā, ka viņa absurdā un neloģiskā apsūdzība bija saistīta ar viņa nelokāmo "tradicionālās jūdu-kristiešu ģimenes, dzīvības un seksualitātes redzējuma" aizstāvēšanu (sk. šeit). Nevelti kardināls Džovani Batista Re bēru Svētajā Misē, kas notika sv. Pētera bazilikā Romā, nodēvēja Pelu par "ticības lauvu".

Savā rakstā par Sinodālo ceļu Pels, bijušais Vatikāna finanšu vadītājs, skaidri norāda, ka viss process, kas sākās ar laju "konsultāciju", kurā piedalījās tikai niecīga daļa pasaules katoļu, ir falsificēts. Sinodes dalībniekiem netiks ļauts balsot, un organizācijas komitejas viedoklis tiks nodots pāvestam Franciskam, "lai viņš varētu darīt to, ko pats izlemj". Pels šo nostāju raksturo kā "sinodalitātes ļaunprātīgu izmantošanu, bīskapu marginalizāciju", "pakļaušanu manipulācijām".

Kardināls arī norādīja uz entuziasma trūkumu sinodes procesam" augstākajos Baznīcas līmeņos". Un, ņemot vērā to, ka viņš savulaik bija viens no Franciska kardinālu padomnieku grupas locekļiem, varam pieņemt, ka Pels patiešām ir runājis ar ļoti svarīgām personām.

Šis raksts ir pēdējais publiskais paziņojums no ļoti ietekmīga kardināla, kurš savulaik bija daļa no pāvesta tuvākā loka, tāpēc ir vērts ieklausīties viņa nosvērtajā argumentācijā. Gatavojoties sinodei, Pels aicina bīskapus apzināties, ka viņiem ir jārīkojas Dieva vārdā spēkā drīzāk ātrāk nekā vēlāk.

*****

/Aleksandrs Stepanovs/

Atceroties pāvestu Benediktu XVI vācu katoļu Interneta portāla Die Tagespost redaktors Gvido Horsts (Guido Horst), uzaicināja uz ekskluzīvu interviju Benedikta XVI privāto sekretāru arhibīskapu Georgu Gēnsvainu (Georg Gänswein).

Pāvests Benedikts XVI aizgāja mūžībā laikā, kad Baznīcu piemeklē lieli pārbaudījumi, daudzi neizprotami un netaisnīgi lēmumi aizēno mierpilno kristīgo dzīvi. Viens no tiem ir ASV pro life priestera Frenka Pavones nepamatota atlaišana no priesterības. Paldies Silvitai Kravalei par tulkojumu un materiāla apkopojumu pro life līdera un gaišā priestera Pavones aizstāvībai. Par spīti daudzajām slimībām, kas novārdzina un plosa Kristus mistisko miesu, nenovērsīsim cerības skatienu no Kristus, kura krusta žēlastības atspoguļojas taisnīgo nāvē un ciešanās un sagatavo ceļu Baznīcas atjaunotnei. 

*****

Ir publiskots Benedikta XVI garīgais testaments - pateicības dziesma Kungam - par visām dāvanām, ko viņš ir saņēmis. Tas ietver skaidru spriedumu par visām viltus ideoloģijām un filozofijām, kas cenšas aizēnot ticību. "Jēzus Kristus patiesi ir ceļš, patiesība un dzīvība, un Baznīca ar visām tās nepilnībām ir Viņa miesa. Stāviet stingri ticībā! Neļaujiet sevi maldināt!

*****

Dārgie civitas.lv lasītāji, publicēju ievērojamā itāliešu apoloģēta Agostina Nobile interesanto rakstu "Vai Jēzus Kristus piedzima 25.decembrī?" Pētījums pamato, ka tā tas tiešām varētu būt. Patīkamu lasāmvielu! 

Aleksandrs Stepanovs

*****

8. decembrī Parīzes ielās notika skaista Dievmātes godam veltīta procesija. Tā iesākās pie Sv. Cecīlijas un Sv. Eugēnija baznīcas un devās līdz Sv. Roha baznīcai.

/Aleksandrs Stepanovs/

Pagājušas jau vairāk kā trīs nedēļas kopš 23. novembra, kad Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar mutisku rīkojumu apturēja Tradicionālās latīņu Svētās Mises (TLM) svinēšanu Ogres sv. Meinarda baznīcā, kur tā tika celebrēta jau teju 13 gadus, pēc toreizējā arhibīskapa metropolīta kardināla Jāņa Pujāta dotās atļaujas. 

Dārgie Civitas lasītāji! Jēzus nav nācis pasaulē kā politiskais atbŗīvotājs, taču caur savu nāvi un Augšāmcelšanos viņš dod kristiešiem iedvesmu un spēku cīnīties par Evaņģēlijā un dabiskajā likumā balstītu vērtību atzīšanu sabiedrībā, tā, lai mūsu bērni un jaunieši varētu augt un attīstīties drošā un morāli veselīgā vidē. Diskusijas par jauno Civilās savienības likumu kontekstā piedāvājam jūsu uzmanībai rakstu par jauno Ungārijas prezidenti Katalinu Novaku un viņas aizstāvētajām vērtībām. Agnese Irbe nesen aicināja "Konservatīvos” nevirzīt un neatbalstīt Civilās savienības likumu, “Ja jums ir nepieciešams labs piemērs, kā stāvēt un nelocīt mugurkaulu bezcerīga un, iespējams, neiespējama pārsvara priekšā, tad šāds piemērs šobrīd ir redzams vienā no tuvajām kaimiņvalstīm”.

Tā vietā, lai vājinātu latviešu tautu, sperot pirmo soli uz homoseksuālās laulības atzīšanu, Latvijas konservatīvajiem politiskajiem spēkiem vajadzētu ņemt piemēru no Ungārijas un cīnīties par to, lai tiktu sniegts lielāks atbalsts ģimenēm un ģimeņu mātēm, kuras audzina bērnus.

Cerēsim, darbosimies un lūgsimies, lai arī Latvijā arvien vairāk morāli stipru un pārliecinātu cilvēku “nelocītu mugurkaulu”, bet iestātos par dabiskas ģimenes vērtībām un patiesu sieviešu līdztiesību. 

Ilze Maskalāne

*****

Dārgie Civitas lasītāji! 25. martā Pasludināšanas svētkos, sekojot Ukrainas bīskapu lūgumam, pāvests Francisks veltīja Dievmātei Krieviju un Ukrainu. Ko sagaidīt no šis konsekrācijas? Vai tā pati par sevi var atnest mieru un izglābt pasauli no katastrofas vai ir nepieciešams izpildīt arī kādus citus nosacījumus? Kādi ir šie Dievmātes nosacījumi? Piedāvājam jūsu pārdomām Hulio Horedo (Julio Joredo) rakstu, kurš publicēts Famiglia Tradizione Proprietà mājaslapā. 

Saskaņā ar Franciska teikto 25. marta homīlijā, konsekrācija nav maģisks līdzeklis, bet "garīga darbība", kas prasa cilvēku atgriešanos, tāpēc ar ticības pārliecību pievienojamies šai konsekrācijai - cerībā, ka neskatoties uz Franciska pontifikāta neskaitāmajām pretrunām un divdomībām, Dievs izmantos visnederīgākos instrumentus (līdzīgi kā Viņš izmantoja Rahabi (sk. Jozuas grāmatu 6 :25)), lai savienotu debesis un zemi, nesot pestīšanu. Pievienojam savas sirdis un lūgšanas šai konsekrācijai, cerot, ka Dievs to pieņems, un ka Krievijai un Ukrainai kļūstot par Dievmātes īpašumu, tās atgriezīsies un sekmēs garīgo pavērsienu pasaulē. 

*****

Dārgie Civitas lasītāji !

Kopš dažām dienām lielas pasaules daļas uzmanība tiek pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā. Šajā kontekstā piedāvājam jūsu uzmanībai itāļu laikraksta « La nuova  Boussola Quotidiana »  redaktora Riccardo Casciolli 25. februārī publicēto rakstu : «Ukrainas krīze, daži atskaites punkti »  https://lanuovabq.it/it/crisi-ucraina-alcuni-punti-fermi. Lai to padarītu labāk saprotamu Latvijas lasītājam, daži vārdi par raksta kontekstu :

Rietumu pasaulē daudziem tradicionāliem katoļiem un konservatīvi noskaņotiem politiskajiem spēkiem, kuri diendienā saskaras ar Rietumu liberālās ideoloģijas maldiem un tirāniju, Krievijas, kā arī tās prezidenta Vladimira Putina vārds, saistās ar morālo integritāti un tradicionālo vērtību aizstāvību. Krievija šķiet kā pretspēks Rietumu valdošajai ideoloģijai, kura arvien vairāk satriec jebkādas tradicionālās vērtības un atskaites punktus, lai radītu cilvēkus bez dzimuma, bez morāles, bez ģimenes, bez tēvijas – viegli manipulējamus indivīdus bez identitātes un vērtībām, pasaules pilsoņus. Tāpēc šie konservatīvi domājošie cilvēki - daļa no tiem - spontāni nostājas Putina pusē, cenšoties attaisnot viņa rīcību un apstrīdēt tos, kas Putinu attēlo kā ļaunuma iemiesojumu vai jauno Hitleru. Bet vai realitāte ir tik primitīvi bināra ?