Labprāt pievienojamies un pārpublicējam konservatīvās domas portāla Telos lūgumu pēc atbalsta. 

*****

Atceroties priesteri Konstantīnu Bojāru, man nāk prātā sv. Pāvila vārdi:

“Labu cīņu izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību uzglabāju”.

Tiem, kas “mīl Viņa atnākšanu”, paliek arī dzīvs cerības pilns apustuļa apsolījums:

“Pāri paliek man paredzētais taisnības kronis, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man tanī dienā”.

(2. Tim 4,7)

Šī intervija, kas publicēta vācu laikrakstā Die Tagespost šī gada augustā, ir pelnījusi mūsu uzmanību vairāku iemeslu dēļ. Skaidrojot Baznīcas situāciju ārkārtīgi sekularizētajā Nīderlandē, Amsterdamas bīskaps, Jans Hendriks, atzīst kļūdas, kas pieļautas pēc Vatikāna II koncila, un mudina Vācijas Baznīcu tās neatkārtot. Arī Latvija piedzīvo sekularizācijas procesu paātrinātā gaitā. Turklāt arī Latvijas katoļu baznīcā ienāk jaunas, maldīgas idejas, kas pirms piecdesmit gadiem sekmēja Nīderlandes pārvēršanos par garīgu tuksnesi, taču reizē, skaidro bīskaps, šeit arī veidojas jaunā ticīgo paaudze. Daudzi jaunie cilvēki ienāk katoļu baznīcā no sekulāras vides un, atšķirībā no saviem liberālajiem vecvecākiem, mīl Tradīciju.

*****

Dārgie civitas.lv draugi, pārbublicēju jūsu uzmanībai itāliešu žurnālista Aldo Maria Valli pilnu priekšlasījumu par Tradicionālo Latīņu Misi, kas izskanēja Romā Augustianum universitātes telpās pretī svētā Pētera bazilikai starptautiskā svētceļojuma laikā 2022.gada 28.-30.oktobrī, ko rīkoja ticīgo apvienība Populus Summorum Pontificum. Šis svētceļojums pulcināja katoļus no 95 pasaules valstīm, liecinot par mīlestību pret Tradicionālo liturģiju un uzticību svētajai Katoliskajai Baznīcai, ko viņi pauda dodoties procesijā  uz sv. Pētera baziliku ad sedem Petri.

Valli ir apkopojis vairāks liecības, kas kaislīgi stāsta par Tradicionālās latīņu Mises atklājumu un atšķirībām, kuras, viņuprāt, tai ir ar Novus ordo Misi. Lasītājs var viņiem nepiekrist, jo varbūt viņam ir citāda pieredze, ņemot dalību Euharistijā saskaņā jauno Mises ritu pēc Pāvila VI misāles vai arī viņam nav ar ko salīdzināt, jo viņš nepazīst Tradicionālā Romas rita norises skaistumu. Turklāt šīm liecībām ir personisks, nevis teoloģisks raksturs, kā to steidzas precizēt Anna: “Man ir sāpīgi to teikt, bet reformētā Mise manā uztverē ir tukša. Es nesaku, ka tas tā ir, es tikai saku, ka tā manī rada šo sajūtu.” 

Subjektīvās atziņas papildinās jaunās mises teoloģiskais izvērtējums, ko kardināli Alfredo Ottaviani un Antonio Bači stādīja  Pāvilam VI priekšā, lai iepazīstinātu ar savu ievērojamo “Īso kritisko izpēti par Novus ordo Missae.”

Var pilnībā nepiekrist liecību atziņām, bet ir grūti neņemt vērā šo katoļu atjaunoto ticību un mīlestību pret Euharistisko Upuri. Katrs izdarīs savus secinājumus, piekritīs vai nepiekritīs Valli uzdotajiem jautājumiem, taču neliegs un novērtēs diskusiju par mūsu ticības svarīgāko patiesību, pat ja viņam var šķist, ka visas atziņas neatbilst tam, ko viņš ir pieradis domāt par vienīgo viņam pazīstamo reformētās Mises formu. Patīkamu lasīšanu un pārdomas!

Aleksandrs Stepanovs 

*****

Viņš dzimis tam, kas nav piedzimis, tā labā, kas nespēj nākt pasaulē; Viņš piedzimis arī tam, kura sirdi moka eksistenciālas ciešanas; Viņš piedzimis tam, kuru pārņēmusi banalitāte; Viņš dzimis tam, kurš ir pārāk noguris no visa; Viņš dzimis tam, kurš ...

******

/Aleksandrs Stepanovs/

Šajā rakstā dalīšos ar iespaidiem par Tradicionālās latīņu Mises svētceļnieku gaitām Tallinā, 7.-8.decembra svētceļojuma laikā. 

/Aleksandrs Stepanovs/

12.augustā, kad daudzas Latvijas svētceļnieku grupas jau teciņus tuvojas Aglonai, Igaunijā tikai sākas svētceļojums uz seno Svētā Krusta pilsētu – Vastselīnu, ievērojamo svētceļnieku mērķi senajā Livonijā, mums ar igauniem kopīgajā - Terra Mariana - Māras zemē.

Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē, kur straujā Piusas upe šķērso Vastselīnas pilsētiņu un satiekas ar Mēksi strautu, ir izveidojies stāvs zemesrags, uz kura 1342.gadā, aizsargājot Livonijas austrumu robežas, tika uzcelta Tartu bīskapa varenā pils ar dubultiem mūriem un augstiem torņiem; latīniski tā tika aprakstīta kā castrum fortissimum in tota patria: “visstiprākā pils visā tēvzemē”. Jaunā pils tika veltīta Jaunavai Marijai un sākotnēji saucās Frauenburg (vācu val. “Kundzes pilsēta”).

Kādus ārkārtējus žēlastības dārgumus glabā Tradicionālā Latīņu Mise?

Ar ārkārtējo jeb ekstraordināro Romas Rita liturģiju, kā to dēvēja Benedikts XVI apustuliskajā vēstulē “Summorum pontificum”, var praktiski iepazīties svētceļojuma laikā mūsu kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā. Tā ir laba iespēja īpaši tiem, kam ir grūti izbrīvēt laiku nedēļu vai divu nedēļu garam svētceļojumam, bet kas labprāt veltītu trīs dienas savai garīgajai izaugsmei.

*****

Ar laipnu onepeterfive.com redakcijas atļauju publicējam adaptētu Annas Kalinovskas recenziju par Pītera Kvasņevska (Peter Kwasniewski) grāmatu "Romas rits vakar un rīt. Atgriešanās pie tradicionālās latīņu liturģijas pēc septiņdesmit trimdas gadiem" (The Once and Future Roman Rite: Returning to the Traditional Latin Liturgy after Seventy Years of Exile, izdevniecība Onepeterfive). 

*****

/Maika Hiksone/

Pēdējo nedēļu laikā LifeSiteNews ir publicējis vairākus komentārus par krīzi Baznīcā un pāvesta Franciska reformu programmu. Šo komentāru autors ir priesteris Joahims Haimerls (Joachim Heimerl), kurš ir inkardinēts Vīnes arhidiecēzē Austrijā.

Tā kā veselības problēmu dēļ tēvs Haimerls nevar pildīt savus priestera pienākumus publiski, viņš jau vairākus gadus raksta esejas par Baznīcas jautājumiem. Pēdējā laikā viņš arvien vairāk kritizē pāvesta Franciska lēmumus, sinodi par sinodālitāti, kā arī ir parakstījis neseno 2. februāra Filiālo aicinājumu pret Franciska dokumentu "Fiducia Supplicans", kas atļauj svētīt homoseksuālus "pārus".

Kā Austrijas mēnešraksta Der Dreizehnte līdzstrādnieks es varēju intervēt tēvu Haimerlu marta numuram, lai palīdzētu lasītājiem viņu iepazīt mazliet tuvāk. Viņš atklājas kā cilvēks ar stingru pārliecību, drosmi un ticību, un atgādina, ka mums, katoļiem, ir jāpaliek nelokāmiem un "jāturas pie tradicionālās ticības".

Lai sniegtu papildu kontekstu lasītājiem, ir vērts pieminēt, ka tēvs Haimerls, kuram ir doktora grāds, pieder pie senas Austrijas aristostokrātu dzimtas, kam līdzi nāk dziļa izpratne par Tradīciju.

Ar prieku šeit piedāvāju interviju ar tēvu Haimerlu, lai dalītos ar vēl vienu jēgpilnu ticīgā balsi.

*****

Pilna intervija

Hiksone: Jūs jau vairākus gadus rakstāt rakstus par baznīcas jautājumiem, bet pēdējos mēnešos jūsu kritika pāvesta reformu politikai, šķiet, ir pastiprinājusies. Vai varat aprakstīt, kā tas notika?

Haimerls: Savos tekstos es sekoju līdzi aktuālajiem notikumiem Baznīcā. Mani interesē problēmu analīze. Kritika nav galvenais mērķis.

Hiksone: Pastāstiet nedaudz par sevi: kur esat priesteris, cik ilgi esat priesteris un kā tas notika?

Haimerls: Es vienmēr vēlējos kļūt par priesteri, bet vispirms studēju vācu valodu un vēsturi un pēc doktora grāda iegūšanas strādāju šajā jomā. Kad nopietni saslimu, radās iespēja tomēr kļūt par priesteri. Mani ordinēja Vīnē 2019. gadā. Haimerlu fon Heimthalu dzimta ir sena Vīnes ģimene. Tāpēc tas bija dubults prieks. Tomēr ar veselību saistītu apsvērumu dēļ man vairs nav pastāvīgas priestera kalpošanas. 

Hiksone: Vai jūs varat mums pastāstīt, ko visvairāk kritizējat pašreizējā pontifikātā?

Haimerls: Šis pontifikāts iezīmē pārrāvumu ar iepriekšējo mācību. Tas ir ne tikai radījis apjukumu, bet arī izraisījis "pilsoņu karu Baznīcā" (Marco Politi). Tam pievienojas arī pāvesta skarbā attieksme pret tradicionālajiem katoļiem un viņa tieksme nopelt priesterus. Problemātiska ir arī viņa attieksme pret nopietniem kritiķiem (kardinālu Bērku, bīskapu Striklendu u. c.) un viņa autokrātiskā izpratne par savu amatu. Pīters Kvasņevskis (Peter Kwasniewski) to pamatoti ir nosaucis par "hiperpapālismu".

Hiksone: Ko jūs domājat par Traditionis Custodes un uzbrukumu "vecajai" Misei?

Haimerls: Runa ir par ideoloģisku cīņu un atkāpšanos no Mises izpratnes. Tomēr tas kaitē arī Baznīcas uzticamībai: "Tas, kas bija svēts un dižs iepriekšējām paaudzēm [..], pēkšņi nevar kļūt kaitīgs vai pilnīgi aizliegts". Tieši par to brīdināja Benedikts XVI. Turklāt "Traditionis Custodes" paustais apgalvojums, ka "jaunā" Mise ir vienīgā Romas rita izpausme, ir vēsturiski un teoloģiski nepatiess un tam trūkst jebkādas loģikas.

Hiksone: Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz sinodi par sinodalitāti?

Haimerls: Tā kā šajā bīskapu sinodē ar balsstiesībām piedalās arī laji, tā vairs nevar būt "bīskapu sinode" šī vārda patiesajā nozīmē. Tāpēc runa ir par ko vairāk: šī sinode vēlas virzīt reformas un pretendē uz Svētā Gara darbību, lai to paveiktu. Tā ir viltība. Tagad mums vajag aizmirst, ka sinode ir tikai konsultatīva institūcija bez pilnvarām. Taču tajā pašā laikā tā piešķir papildu leģitimitāti pāvesta reformu programmai. Tas viss ir blefs, un visi to zina.

Hiksone: Jūs esat runājis arī par celibātu un par tās atcelšanas iespēju. Vai jūs varētu apkopot savu nostāju šajā jautājumā?

Haimerls: Celibāts ir vienīgais dzīvesveids, kas ir piemērots priesteriem, jo tas ir Jēzus dzīvesveids, kas aizsākās jau apustuļu laikā. To ir saglabājusi tikai latīņu Baznīca, un tas liecina, ka tās pieaugošā apostāze ir saistīta ar vēlmi ierobežot celibātu, t. i., to likvidēt.

Hiksone: Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais: Ko jūs domājat par ideju ieviest sievietes diakones vai pat sievietes priesteres?

Haimerls: Abi nav iespējami un ir pretrunā ar Baznīcas nemaldīgo mācību. Ikviens, kurš apgalvo pretējo, ir atteicies no katoļu ticības. Pat pāvests to nevar mainīt.

Hiksone: Jūs parakstījāt Filiālo aicinājumu pret "Fiducia Supplicans", kuru 2. februārī parakstīja vispirms 90, bet pēc tam 500 garīdznieku, zinātnieku un publicistu. Vai varat pastāstīt, kāpēc jūs to parakstījāt?

Haimerls: Šis dokuments, kā to ir parādījis kardināls Millers, ved taisnā ceļā uz herēzi, ir dziļi sašķēlis Baznīcu un izbeidzis ekumenismu ar pareizticīgajiem. Pāvestam tas ir jāatsauc. Cita ceļa nav. Katram priesterim un katolim ir goda lieta šeit skaidri aizstāvēt Svēto Rakstu un Baznīcas mācību.

Hiksone: Vai jūs nebaidāties no jebkādām sekām par saviem izteikumiem?

Haimerls: "No kā cita mums būtu jābaidās, izņemot domu, ka mēs varētu nepatikt Kristum?" - Šīs teikums no Leforta (Le Fort) "Dziesmas pie ešafota" (The Song at the Scaffold) mani vienmēr ir iespaidojis, un es cenšos pēc tā dzīvot, cik vien varu. Es negribu būt viens no tiem daudzajiem garīdzniekiem oportūnistiem, kas šodien sludina pretējo tam, kas viņiem vakar šķita neatceļams, tikai tāpēc, ka Romā vējš mainījis virzienu. Turklāt, Baznīcai, kas neņem vērā vārda brīvību un vajā tos, kuri apliecina tradicionālo ticību, pilnīgi pamatoti nav izredžu izdzīvot.  

Hiksone: Kā jūs redzat izeju no šīs krīzes - ko vienkāršie ticīgie var darīt, saskaroties ar revolūciju Baznīcā?

Haimerls: Mans garīgais vadītājs reiz man ieteica: "Skaties uz Dievu, nevis pa labi vai pa kreisi". Es to ieteiktu ikvienam. Paliksim katoļi un turēsimies pie tradicionālās ticības. Tas ir pareizais ceļš. Mums nav jāpievērš uzmanība nekam citam: tas nenāk no Dieva.

Avots: Maike Hickson, Austrian priest and papal critic: ‘Let’s remain Catholic and hold on to the traditional faith’, lifesitenews.com

Foto: Facebook