2015. gada 14. novembrī, dažas stundas pēc Parīzes terorakta, ASV prezidents to nosauca par “uzbrukumu ne tikai franču tautai, bet visai cilvēcei un mūsu universālajām vērtībām”. Tas bija vairāk nekā attaisnoti, ka pēc tam, kad nevainīgas asinis tika izlietas Francijas galvaspilsētā, Baraks Obama izteica šo stingro nosodījumu, kā to izdarīja arī citu pasaules valstu vadītāji. Taču ir ārkārtīgi žēl, ka līdzīgi vārdi neizskanēja pirms gada pēc jauniešu nežēlīgās slepkavības Garisas universitātes studentu pilsētiņā, un tikai tāpēc, ka viņi bija kristieši. Upuru skaits Kenijā tikai mazliet pārsniedza kritušo skaitu Francijas teroraktā. Tāpat ir žēl, ka arī pēc uzbrukuma šī gada Lieldienās Lahoras pilsētā, pietika divu dienu, lai nosūtītu arhīvā ziņu par vienu no viscietsirdīgākajiem terorisma atentātiem, kas maksāja dzīvību desmitiem bērnu galvenokārt no Pakistānas kristiešu ģimenēm.

Kristīgo patiesību ignorēšana un reliģiskais analfabētisms ir nopietns pārkāpums un daudzu dzīves traģēdiju avots. To prasmīgi izmanto dažāda veida sektanti, zīlnieki, burvji, astrologi, ekstrasensi, kuri katru dienu peļņas nolūkos manipulē ar naiviem cilvēkiem.

/Mega Hantere-Kilmera/

„Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga.” (Sak 12,1)

„Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag neviena, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.” (Atkl 3,17-18)