Pēdējā laikā katoļu plašsaziņas līdzekļos parādījušās jaunas ziņas par panākumiem Baznīcas dialogā ar arhibīskapa Marsela Lefebra sekotājiem. Smagas sarunas par lefebristu vietu mūsdienu katolicismā turpinās jau vairākas desmitgades.

Viss sākās 2013. gada Ziemassvētkos. Svētas Mises laikā Legnicas sv.Jaceka draudzē (Polija) vienam no priesteriem nokrita konsekrēta hostija. Saskaņā ar paredzēto kārtību priesteris hostiju ielika speciālā traukā ar ūdeni (vasculum). Tomēr pēc dažām dienām izrādījās, ka hostija nav izšķīdusi. Toties uz tās neizskaidrojamā veidā parādījies sarkans plankums...

"To pateicis, Viņš dvesa un sacīja tiem: Saņemiet Svēto Garu!" (Jn 20, 22).

Svētais Gars ir „Kristus kompensācija pasaulē, kur Dievam-Cilvēkam nav izdevusies izcila karjera” (R. Laurentin). Tā ir dzīva klātbūtne, nevis muzeja eksponāts, kas nolikts uz galda aplūkošanai. 

5.gadsimtā svētais pāvests Leons Lielais šādi uzsāka sprediķi Svētā Gara nosūtīšanas svētkos: „Katrs katolis zina, ka šodienas svētki pieder pie visnozīmīgākajiem svētkiem Baznīcā.” Vai tā tas ir arī mūsdienās?