Dārgie jaunieši, jūs esat ieradušies Krakovā, lai satiktu Jēzu. Arī šodienas Evaņģēlijs mums stāsta tieši par tādu pašu tikšanos – par Jēzus un Zaheja tikšanos Jērikā (sal. Lk 19,1-10). Šeit Jēzus ne tikai vienkārši sludina vai tiekas ar cilvēkiem, bet – kā mums stāsta Evaņģēlists – Viņš iet tai cauri (19,1). Citiem vārdiem runājot, Jēzus vēlas personiski būt mums līdzās, pavadīt mūs šajā ceļā līdz pat galam, lai Viņa un mūsējā dzīve varētu patiesi savīties kopā.

Kreisie un liberāļi, šķiet, briesmīgi vīlušies, jo Krakovā atkal izrādījies, ka pāvestu Francisku grūti iebāzt tik ērtajos kreisās ideoloģijas rāmjos. Viņš vienkārši tāds nav.

Medicīna nepazīst tādu slimību, kas netiktu neizskaidrojāmā veidā izdziedināta Lurdā, apgalvo pazīstamais svētvietas brīnumu pētnieks, medicīnas profesors Auguste Vallet. Lurda un citi sanktuāriji arī mūsdienās daudziem ir kā Dieva darbības redzamā zīme. Darbojoties īpašā veidā, mīlošais Dievs uzrunā cilvēku sirdis, aicinot uz atgriešanos. Diemžēl ir cilvēki, kurus brīnumi nepārliecina. Viņiem šķiet, ka pārdabiskas izdziedināšanas gadījumi nav pietiekoši pierādīti, lai tos atzītu. Ateisti un citi skeptiķi bieži vaicā, kāpēc Lurdā nevienam nav izaugusi amputēta kāja vai roka? Šādu argumentu savulaik izvirzījis rakstnieks Emīls Zolā, kurš kļuva par divu mirstošu sieviešu izdziedināšanas aculiecinieku, tomēr tā arī neieticēja. Vēl jo vairāk, Zolā uzrakstīja paskvilu, kurā tika apšaubītas acīmredzamas ticības patiesības.