/Marks Jermaks/

1989. gadā slavenais filozofs Frensiss Fukujama publicēja (kā toreiz likās) pravietisku rakstu „Vēstures gals”. Publikācija tapa lielo politisko pārmaiņu periodā, ko iezīmēja padomju „perestrojka” un Aukstā kara beigas. Fukujama uzskatīja, ka 20.gadsimts noslēdzas ar pārliecinošu Rietumu liberālisma uzvaru. Ar vēstures galu viņš saprata "ideoloģiju evolūciju noslēguma punktu un Rietumu liberālās demokrātijas kā pēdējās cilvēku pārvaldes formas universalizāciju.” Arī daudziem citiem pētniekiem un domātajiem toreiz likās, ka ideoloģiju laikmetam pienācis gals.

Tēvu pēcaborta sindroms ir realitāte, kas mūsu sabiedrībā tiek noklusēta. „Abortu debates” parasti aprobežojas tikai ar sieviešu attieksmi, tomēr būtu jāpatur prātā, ka nedzimuša bērna slepkavība atstāj dziļas pēdas ne tikai sievietes ķermenī un psihē, bet arī vīrieša dvēselē. Jāatzīst, ka pēcaborta sindroms vienādā mērā skar gan māti, gan tēvu.

Pasaulē pastāv daudz zīmju, kas liecina par Dieva eksistenci. Pie tam pieder arī ģeniāls kods, kas iekļauts cilvēka DNS. 

2004.gadā vispasaules ateisma garīgais līderis, filozofs Anthony Flew publiski apliecināja savu ticību Dieva Radītāja eksistencei. Pēc viņa teiktā, ticības akts kļuva par rezultātu ilggadējiem meklējumiem balstoties uz zinātniskiem faktiem. Viens no visspēcīgākajiem argumentiem par labu Dieva eksistencei bijusi tieši DNS koda atklāšana.