Jau kopš 2. jūlija cilvēkam ar īpašam vajadzībām, 42 gadu vecajam Vincentam Lambertam, Reimsas slimnīca liedz ūdeni un ēdienu, izpildot Francijas kasācijas tiesas lēmumu. Tādējādi tika noraidīta Vincenta mātes Viviānas Lambertas pēdējā apelācija Ženēvā Apvienoto Nāciju Padomē par cilvēku tiesībām, kas lūdza Padomi atgādināt Francijas valstij tās pienākumus: “Divas reizes šī komiteja pieprasīja Francijas valstij nelikt mirt Vincentam. Bet Francijas valdība to noraidīja, kaunpilnā veidā pārkāpjot savas starptautiskās saistības. Es jūs lūdzu atgādināt Francijai, lai tā ievēro dzīvības saglabāšanas pasākumus un neliek mirt manam dēlam. Līdzīgi manam dēlam tiek apdraudēta vēl citu 1700 personu dzīvība, kas atrodas tādā pašā stāvoklī”.

Pagājušo svētdien “Kunga eņģelis” lūgšanas laikā pāvests Francisks pievērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību Alfijam Evansam un citām personām ar īpašām vajadzībām, kuru dzīvībai draud eitanāzijas briesmas:

Joprojām nevar pierast pie fakta, ka pasaule, starp kuriem ir arī katoļi, var atļaut, ne aci nepamirkšķinot, nogalināt cilvēkus tikai tāpēc, ka viņu “dzīves kvalitāte” netiek vairs ekspertu tolerēta. Un tomēr pēc Čārlija Garda valsts slepkavības, tagad tiek iedarbināts process, lai notiesātu uz nāvi vēl vienu angļu bērnu. Alfijam Evansam (Alfie Evans) ir 19 mēneši, no kuriem 13 viņš ir pavadījis Liverpūles bērnu slimnīcā Alder Hey Children’s Hospital. Alfija aizstāvēšanai radītājā facebook profilā vairākos video var redzēt, ka viņš kustina rokas, kājas un atver acis. Bērnam nav noteikta diagnoze, visdrīzāk viņš cieš no metaboliskā sindroma, kuru iespējams ārstēt, taču tiek turēts slimnīcas ieslodzījumā, nepakļauts terapiju kursam. Alfijam tika liegta traheostomija un tāpēc viņam pieslēgta mākslīgā elpināšana, un, pat ja mediķi ir pārliecināti, ka bērnam bija jāmirst vēl gadu atpakaļ, viņš joprojām ir dzīvs un komunicē katru dienu ar vecākiem, kā to var redzēt facebook video, kas publicēts 7. decembrī.

Šobrīd ģimene, kas akceptēja slimnīcas rūpes par bērnu, ir nolēmusi runāt par mazā dēla stāvokli, apsūdzot mediķus, kuri iesnieguši tiesai apliecinājumu, ka “viņa dzīve ir veltīga”. Mēs lūdzām paskaidrot situāciju vienam no Evansu ģimenes advokātiem, kurš drošības apsvērumu dēļ vēlējās palikt anonīms.

/Ermes Doviko/

Mūsu mazais eņģelis Čārlijs Gards jau skata Dieva godību un lūdzas par mums. Vairāk nekā vienpadsmit savas dzīves mēnešos viņš ir izcīnījis labu cīņu, pirms cietsirdīgais humānisms viņam atslēdza mākslīgo elpināšanu, pārliecībā, ka viņa dzīve kā invalīdam nav vērta, lai to izdzīvotu. Viņš mira skābekļa trūkuma dēļ, nosmacis kādas slimnīcas gultā tālu no savām mājām, jo šis cietsirdīgais humānisms mums mēnešiem ilgi galvoja, ka ir pareizi aiziet “ar cieņu” un ka tas ir “viņa labākajās interesēs”. Miris piektdien, kā mazais Jēzus, slimnīcas vadītāju un mediķu grupas notiesāts uz nāvi, kuri nodeva savu aicinājumu, kā arī tiesnešu, kas piesavinājās dievišķo privilēģiju lemt par dzīvību un nāvi.