"Parādīšanās Garabandalā ir Fatimas antitēze," raksta pr.Juzefs Varšavskis (Józef Warszawski), Garabandalas atklāsmes pētnieks, pārdabiskie notikumi Spānijas ciematā atspoguļo raksturīgas dēmoniskas iedarbības iezīmes. 

Kā zināms, laikā no 1961. līdz 1965.gadam Garabandalā norisinājušies neparasti notikumi, ko kritiski uztvēra gan diecēzes bīskapi, gan arī Ticības Mācības kongregācija. Uzmanības centrā sakarā ar notikumiem Spānijas ziemeļos bija nonākuši četri bērni - Maria Dolores Mazon, Conchita Gonzalez, Jacinta Gonzalez, Maria Cruz vecumā no 11 līdz 12 gadiem. Visas meitenes nāca no nabadzīgām dievbijīgās ģimenēm. Jāuzsver, ka „atklāsmju” izpēte pierādīja, ka meitenes nemeloja un neimitēja pārdabiskus notikumus. Piemēram, viena no meitenēm vīzijas laikā pacēlās virs zemes (levitācija). Kāds no aculieciniekiem mēģināja viņu atkal nolikt uz zemes, tomēr nespēja, atzīstot, ka „šī mazā to nedara [saviem spēkiem].”

/Marks Jermaks/

Grupa katoļu un hinduistu bērnu Indijā apgalvo, ka viņiem parādījušies Jēzus un Marija. Privātās atklāsmes pavadot jasmīnu aromāts, nožēlas sajūta par grēkiem, kā arī kādas meitenes brīnumainā izveseļošanās no auss slimības.

Pārdabiskās vīzijas un privātās atklāsmes arī mūsdienās izraisa plašu rezonansi un piesaista lielu ticīgo un neticīgo uzmanību. Kā jāizturas pret šiem fenomeniem un kādu vietu tie ieņem Baznīcas dzīvē, stāsta pr.Voicehs Žicinskis (Wojciech Życiński SDB) - Sv.Jāņa Pāvila II Universitātes profesors un Mariologijas katedras vadītājs (Krakova).