Austrumu mistiķi apslāpē prātu un brīvo gribu, lai ar attiecīgu tehniku palīdzību ievestu cilvēka psihi paranormālos stāvokļos. Praktiski visas jogas sistēmas piedāvā atpestīšanu no tālākas reinkarnācijas. Savukārt vairāk budisms uzsver atbrīvošanos no ciešanām. Abos gadījumos attiecīgās prakses izraisa konsekvences arī materiālajā pasaulē. 

Jogas un citu Austrumu meditācijas un koncentrācijas veidu praktizēšana iniciē cilvēku okultajā pasaulē. Veicot šķietami nevainīgus vingrinājumus, pastāv risks, ka cilvēkam patiešām atvēras enerģētiskie kanāli, kā rezultātā viņš tiek pakļauts „kundalini”, okultas enerģijas, ietekmei. Uz katra enerģētisko kanālu krustojuma atrodas t.s. „čakras”. Praktizējot jogu, kanāli pamazām tiek atbloķēti. Līdz ar to cilvēkam atveras arī aizvien jaunas čakras. Čakru aktivizēšanu sekmē arī mantru atkārtošana, kas faktiski ir hinduistu dievību pielūgšana. Vai tas ir pieņemams kristietim, kurš aicināts godāt un pielūgt tikai Dievu? Čakru aktivizēšanas rezultātā persona kļūst par okulto spēku mediju, kas praksē paredz pakļaušanos ļauno garu iedarbībai.