Tikai Baznīcā jūtos patiesi pieņemts

Nav nekādu šaubu, ka Filips Ariņjo vienmēr ir bijis cilvēks, kurš iet pret straumi. Viņš ir francūzis, kurš dzimis 1980.gadā, ļoti katoliskā ģimenē. Viņš pasniedz spāņu valodu, ir esejists un blogeris, kurš 17 gadu vecumā paziņoja, ka ir homoseksuāls. Šis stāsts par Filipu neatšķiras no daudziem citiem stāstiem par viņa vienaudžiem, taču pirms diviem gadiem Filips pieņēma kādu lēmumu – viņš pameta savu draugu, ar kuru kopā bija kopš 2009.gada. „No tā brīža sāku atturēšanās ceļu, kā to homoseksuāliem cilvēkiem lūdz Baznīca,” šajā seksocentriskajā pasaulē, kurā jebkuram cilvēkam, lai kāda būtu viņa seksuālā orientācija, vārdi „atturība” un „šķīstība” šķiet kā sen mirušās un aizmirstās pagātnes vraks, bez aplinkiem stāsta Filips. Savā blogā „L’Araignee du desert” (tuksneša zirneklis) viņš uzskata par vajadzīgu precizēt, ka viņš nav bijušais gejs, bet gan cilvēks, kas ir sajutis, ka apkārtējie viņu pieņem tādu, kāds viņš ir. Atgriežoties pie metaforas, kas iekļauta bloga nosaukumā, viņš nav vienkārši zirneklis, bet mīlēts zirneklis.

19.februārī portalā TVNET tā saucāmā festivāla “Erots 2015” priekšvakarā tika publicēta intervija ar latviešu pornoaktrisi Violetu, kurā viņa “atkailina” savu dvēseli.

Valērija Gatto ir 24 gadus veca skaistule, kura ar “cum laude” (augstākais vērtējums) absolvēja Pitsburgas Universitāti. 2013.gada decembrī viņa tika kronēta kā “Mis Pensilvānija”, bet 2014.gada vasarā gandrīz kļuva par “Mis ASV”, atpaliekot tikai no šī augstā titula ieguvējas “Mis Nevada” Nijas Sančesas. Kas Valērijā ir tik īpašs? Tas, ka viņa piedzima izvarošanas rezultātā. Viņas māti 19 gadu vecumā izvaroja kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis, draudot ar nazi viņu nodurt. Pēc tam jauniete atklāja, ka ir stāvoklī. Aborts? Nekādā gadījumā – šai meitenītei bija jāpiedzimst. Valērijas mamma apzinājās, ka audzināt bērnu viņas vecumā būs grūti, tomēr viņa arī domāja, ka gan jau kaut kā tiks ar to galā. Viens no prātīgiem lēmumiem varētu būt dzemdēt bērnu un pēc tam atdot viņu adopcijai. Kāpēc gan nē. Tomēr nē! Un tā šī jauniete nevienam neatdeva mazo nevainīgo Valēriju.

2010. gadā 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja slavens angļu filosofs Entonijs Flū (Antony Flew). 2004. gadā, 81 gada vecumā filosofs kļuva par kristieti, kaut gan visu savu dzīvi bija ne tikai pārliecināts ateists, bet pilnībā tam ticēja, pielīdzinot ateismu veselajam saprātam un par to kareivīgi cīnoties. Pēc šī notikuma Ričards Davkins (Richard Dawkins), kas līdz šim bez nožēlas bija bijis „Darvina rotveilers” (būdams ateists, Flū aizstāvēja evolucionismu kā neapgāžamu pierādījumu tam, ka Dievs neeksistē), kā arī materiālistisks biologs, kurš bija pārliecināts, ka kristīgā ticība ir tikai cilvēciskā prāta patoloģija, publiski liecināja, ka Flū atgriešanās ir vecuma plānprātības pazīme. Taču kas gan bija noticis ar Flū 80 gadu vecumā un pirms tam? Viņš aptuveni 25 gadu vecumā bija saticis, drīzāk „saķēries” ar Klaivu Steiplu Lūisu (C.S. Lewis, 1893-1963).