Pārpublicēju interesantu liturģijas jautājumos kompetentu laju sarunu par liturģiju. 

*****

Labprāt pievienojamies un pārpublicējam konservatīvās domas portāla Telos lūgumu pēc atbalsta. 

*****

Atceroties priesteri Konstantīnu Bojāru, man nāk prātā sv. Pāvila vārdi:

“Labu cīņu izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību uzglabāju”.

Tiem, kas “mīl Viņa atnākšanu”, paliek arī dzīvs cerības pilns apustuļa apsolījums:

“Pāri paliek man paredzētais taisnības kronis, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man tanī dienā”.

(2. Tim 4,7)

Šī intervija, kas publicēta vācu laikrakstā Die Tagespost šī gada augustā, ir pelnījusi mūsu uzmanību vairāku iemeslu dēļ. Skaidrojot Baznīcas situāciju ārkārtīgi sekularizētajā Nīderlandē, Amsterdamas bīskaps, Jans Hendriks, atzīst kļūdas, kas pieļautas pēc Vatikāna II koncila, un mudina Vācijas Baznīcu tās neatkārtot. Arī Latvija piedzīvo sekularizācijas procesu paātrinātā gaitā. Turklāt arī Latvijas katoļu baznīcā ienāk jaunas, maldīgas idejas, kas pirms piecdesmit gadiem sekmēja Nīderlandes pārvēršanos par garīgu tuksnesi, taču reizē, skaidro bīskaps, šeit arī veidojas jaunā ticīgo paaudze. Daudzi jaunie cilvēki ienāk katoļu baznīcā no sekulāras vides un, atšķirībā no saviem liberālajiem vecvecākiem, mīl Tradīciju.

*****

Dārgie civitas.lv draugi, pārbublicēju jūsu uzmanībai itāliešu žurnālista Aldo Maria Valli pilnu priekšlasījumu par Tradicionālo Latīņu Misi, kas izskanēja Romā Augustianum universitātes telpās pretī svētā Pētera bazilikai starptautiskā svētceļojuma laikā 2022.gada 28.-30.oktobrī, ko rīkoja ticīgo apvienība Populus Summorum Pontificum. Šis svētceļojums pulcināja katoļus no 95 pasaules valstīm, liecinot par mīlestību pret Tradicionālo liturģiju un uzticību svētajai Katoliskajai Baznīcai, ko viņi pauda dodoties procesijā  uz sv. Pētera baziliku ad sedem Petri.

Valli ir apkopojis vairāks liecības, kas kaislīgi stāsta par Tradicionālās latīņu Mises atklājumu un atšķirībām, kuras, viņuprāt, tai ir ar Novus ordo Misi. Lasītājs var viņiem nepiekrist, jo varbūt viņam ir citāda pieredze, ņemot dalību Euharistijā saskaņā jauno Mises ritu pēc Pāvila VI misāles vai arī viņam nav ar ko salīdzināt, jo viņš nepazīst Tradicionālā Romas rita norises skaistumu. Turklāt šīm liecībām ir personisks, nevis teoloģisks raksturs, kā to steidzas precizēt Anna: “Man ir sāpīgi to teikt, bet reformētā Mise manā uztverē ir tukša. Es nesaku, ka tas tā ir, es tikai saku, ka tā manī rada šo sajūtu.” 

Subjektīvās atziņas papildinās jaunās mises teoloģiskais izvērtējums, ko kardināli Alfredo Ottaviani un Antonio Bači stādīja  Pāvilam VI priekšā, lai iepazīstinātu ar savu ievērojamo “Īso kritisko izpēti par Novus ordo Missae.”

Var pilnībā nepiekrist liecību atziņām, bet ir grūti neņemt vērā šo katoļu atjaunoto ticību un mīlestību pret Euharistisko Upuri. Katrs izdarīs savus secinājumus, piekritīs vai nepiekritīs Valli uzdotajiem jautājumiem, taču neliegs un novērtēs diskusiju par mūsu ticības svarīgāko patiesību, pat ja viņam var šķist, ka visas atziņas neatbilst tam, ko viņš ir pieradis domāt par vienīgo viņam pazīstamo reformētās Mises formu. Patīkamu lasīšanu un pārdomas!

Aleksandrs Stepanovs 

*****

Viņš dzimis tam, kas nav piedzimis, tā labā, kas nespēj nākt pasaulē; Viņš piedzimis arī tam, kura sirdi moka eksistenciālas ciešanas; Viņš piedzimis tam, kuru pārņēmusi banalitāte; Viņš dzimis tam, kurš ir pārāk noguris no visa; Viņš dzimis tam, kurš ...

******

/Aleksandrs Stepanovs/

Šajā rakstā dalīšos ar iespaidiem par Tradicionālās latīņu Mises svētceļnieku gaitām Tallinā, 7.-8.decembra svētceļojuma laikā. 

/Aleksandrs Stepanovs/

12.augustā, kad daudzas Latvijas svētceļnieku grupas jau teciņus tuvojas Aglonai, Igaunijā tikai sākas svētceļojums uz seno Svētā Krusta pilsētu – Vastselīnu, ievērojamo svētceļnieku mērķi senajā Livonijā, mums ar igauniem kopīgajā - Terra Mariana - Māras zemē.

Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē, kur straujā Piusas upe šķērso Vastselīnas pilsētiņu un satiekas ar Mēksi strautu, ir izveidojies stāvs zemesrags, uz kura 1342.gadā, aizsargājot Livonijas austrumu robežas, tika uzcelta Tartu bīskapa varenā pils ar dubultiem mūriem un augstiem torņiem; latīniski tā tika aprakstīta kā castrum fortissimum in tota patria: “visstiprākā pils visā tēvzemē”. Jaunā pils tika veltīta Jaunavai Marijai un sākotnēji saucās Frauenburg (vācu val. “Kundzes pilsēta”).

Kādus ārkārtējus žēlastības dārgumus glabā Tradicionālā Latīņu Mise?

Ar ārkārtējo jeb ekstraordināro Romas Rita liturģiju, kā to dēvēja Benedikts XVI apustuliskajā vēstulē “Summorum pontificum”, var praktiski iepazīties svētceļojuma laikā mūsu kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā. Tā ir laba iespēja īpaši tiem, kam ir grūti izbrīvēt laiku nedēļu vai divu nedēļu garam svētceļojumam, bet kas labprāt veltītu trīs dienas savai garīgajai izaugsmei.

*****

Ar laipnu onepeterfive.com redakcijas atļauju publicējam adaptētu Annas Kalinovskas recenziju par Pītera Kvasņevska (Peter Kwasniewski) grāmatu "Romas rits vakar un rīt. Atgriešanās pie tradicionālās latīņu liturģijas pēc septiņdesmit trimdas gadiem" (The Once and Future Roman Rite: Returning to the Traditional Latin Liturgy after Seventy Years of Exile, izdevniecība Onepeterfive). 

*****