Reiz viņa atsaucās uz kāda paziņas ielūgumu apmeklēt Medžugorji, pilsētiņu Bosnijā un Hercogovinā, kur saskaņā ar daudzām liecībām mūsdienās notiek Dievmātes parādīšanās (pagaidām Baznīca nav apstiprinājusi šo notikumu autentiskumu. Par to vairāk lasi šeit - Civitas.lv). Medžugorjē Anna piedzīvoja iekšēju mieru, sadzirdot savā sirdī aicinājumu piedot visiem saviem pārdarītājiem. Pēc otrā brauciena uz šo svētceļojumu vietu, Anna Golendzinovska pārtrauca modeles karjeru, pieņemot lēmumu radikāli sekot Kristum. Pašlaik bijusī modele ir viena no Šķīsto Siržu kustības līderēm, aicinot jauniešus dzīvot šķīstībā un atbildīgi izturēties pret savu seksualitāti.

Kāpēc Tu ieslēdzies klosterī Medžugorjē? Tev taču bija viss – dzīve, par ko sapņo katra meitene...

Protams, nebija tā, ka es apsēdos un iedomājos – vajag izdomāt, ko tagad darīt. Reiz sajutu, ka vajag visu atstāt un doties tur. Tika plānots, ka pavadīšu klosterī 10 dienas un tad atgriezīšos Itālijā, tomēr nolēmu palikt ilgāk. Kādēļ? Beidzot piedzīvoju mīlestību un drošību.

Saki godīgi – vai Tev nav žēl? Esi atstājusi visu savu dzīvi, skaistu māju, karjeru. Daudziem cilvēkiem tas viss būtu vispārdrošāko sapņu piepildījums.

Nemaz nenožēloju. Man bija viss, taču patiesībā nebija nekā. Viss, kas man piederēja, bija ļoti paviršs un trausls, demonstratīvs. Ilgtermiņā tas nedeva laimi. Patiesu laimi sniedz attiecības ar cilvēkiem, kuri tevi tiešam mīl un par tevi rūpējas. Esmu to atradusi Medžugorjē.

Ierakstot interneta meklēšanas sistēmās Tavu vārdu, var atrast daudz nepatiesu rakstu par Tavu piedalīšanos Berluskoni ballītēs, kā arī daudzus kailfoto, kas attiecas uz tiem laikiem, kad biji modele. Tev šis dzīves posms ir noslēdzies, taču ne vienmēr var izdzēst iepriekšējas dzīves pēdas. Kā Tu ar to jūties?

Diemžēl pēdas reizēm paliek. Es nevaru pilnībā izdzēst savu pagātni, jo tad man būtu atsevišķi jāsakontaktējas ar katru portālu vai avīzi, kur ir publicēts foto vai raksts. Skaidrs, ka nevar to paveikt. Vēlos uzsvērt, ka nevaru slēpt savu iepriekšējo dzīvi. Tā bija tāda, kā bija, un es nevaru atteikties no savas dzīves! Teikšu vairāk – ja man būtu iespēja to atcelt, es atkārtotu katru lietu, pat pašu briesmīgāko. Jo - ja šī pieredze aizveda mani līdz šim brīdim, tad tas ir bijis vērts.

Tavs stāsts droši vien ir skaidrs pierādījums, ka neeksistē tāds bezdibenis, no kura Dievs nevarētu cilvēku izvilkt. Vai arī Tev tā ir liecība par Dieva žēlsirdību?

Tieši tā. Par lielo Dieva žēlsirdību. Grēciniekiem (tādiem cilvēkiem kā es pagātnē) nav ne jausmas par žēlsirdību. Ļoti bieži viņi baidās aiziet uz grēksūdzi, jo iedomājas, ka Dievs viņiem nepiedos. Tomēr ja viņi no sirds atzīs un nožēlos izdarīto, Dievs neapšaubami viņiem piedos. Tad viņi varēs sākt no nulles.

Skaidrs, ka Dievs piedod pat vislielākajam grēciniekiem, ja viņš nožēlo un meklē piedošanu. Šī žēlastība nāk „par brīvu”. Mums tā nav jānopelna, taču grūtāk ir piedot sev pašam. Vai Tu esi sev piedevusi?

Medžugorjē sadzirdēju balsi, kas lika man piedot. Tad manas acis, mute un sirds atvērās un es varēju pateikt: es jums piedodu. Šis ir vienīgais ceļš. Ja mums izdodas piedot, varam sagaidīt piedošanu no Dieva. Nav cita ceļa, kā atbrīvoties no mūsu ciešanām: mums jāpiedod citiem un sev pašiem. Nav cita ceļa uz debesīm kā vienīgi piedošana.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Świadectwo nawróconej modelki: Byłam w piekle, fronda.pl

Foto: bosko.pl