Pasaules jauniešu dienu visvairāk gaidītā tikšanās notika netālu no Krakovas “Campus Misericordiae” laukumā, kur pulcējās vairāk nekā miljons jauniešu. Pēc pāvesta Franciska aicinājuma šis milzīgs cilvēku daudzums vienu minūti lūdzās klusumā. Tā bija lūgšana par mieru pasaulē, kas aizsniedza Dieva sirdi. Pēc Sīrijas jaunieša liecības par traģisko kara situāciju Alepo pilsētā pāvests ievadīja jauniešus šajā spēcīgajā lūgšanā ar šādiem vārdiem:

Kreisie un liberāļi, šķiet, briesmīgi vīlušies, jo Krakovā atkal izrādījies, ka pāvestu Francisku grūti iebāzt tik ērtajos kreisās ideoloģijas rāmjos. Viņš vienkārši tāds nav.

Pēc dažām dienām Polijā uz Pasaules Jauniešu dienām ieradīsies pāvests, par kuru daži ar bažām raksta, ka viņš, iespējams, sajucis prātā, dara blēņas un ved Baznīcu pie sabrukuma. Vienkārši neprātis. „Nāks laiki, kad cilvēki paliks neprātīgi un iestāsies pret tiem, kuri ir saprātīgi, apgalvojot: „Viņi sajukuši prātā, jo nav mums līdzīgi,” saka svētais Antonijs Lielais. Tāpat viņš piebilst: „Esmu kļuvis par neprāti.” Vai ir iespējams ticēt un būt „normālam”, rīkojoties atbilstoši apkārtējo gaidām? Vai var būt ticīgam un vienlaicīgi „mīļam”?

Kas ir jādara klostermāsām, gaidot Vispasaules Jauniešu dienas? Viņām jādejo! Žēlsirdības Dieva Mātes kongregācijas māsas, tās pašas kongregācijas, kurai piederēja svētā Faustīna Kovaļska, no Mislibožas (Mysliborz) klostera izplatīja video, kurā aicina jauniešus doties uz Jauniešu dienām. Žēl to māsu, kurām dejas laikā bija jātur posteris un kuras tādēļ nevarēja pievienoties priecīgajai dejai.