Lieldienas mums nenozīmē tikai ārēju rituālu izpildīšanu. To, ko svinam ārēji, esam jau pieredzējuši iekšēji. Pēc sevis zinām, cik rūgts ir grēka auglis un cik salda - Dieva piedošana. Piecelti no grēka, it kā atgriezušies no nāves, ar Dieva mīlestībā atjaunotu un tīru dvēseli, svinēsim priekā Kunga augšāmcelšanas svētkus, kurš mums dāvā jaunu dzīvi!

Šo prieku atspoguļo flašmobs, kas notika 2011.gada Lieldienās Libānā, Beirutas tirzniecības centrā City mall. Uzmanīgs skatītājs pamanīs, ka daudzi cilvēki spontāni pievienojas Lieldienu dziesmai, dziedot līdzi dziesmas vārdus. Tas liecina par to, cik dziļi kristīgā vēsts ir iesakņojusies Libānas kultūrā. Un, ka daudzi kristieši atrodas mums līdzās, pat, ja mēs to neapzināmies, bet pietiek atskanēt augšāmcelšanās dziesmai, kas uzmodina prieku par Kristus uzvaru, un mēs atpazīsim svešiniekos brāļus un māsas, ar kuriem mūs dziļi vieno piederība Kristum.

Dziesmas vārdi:

Šī ir diena, ko Kungs ir devis -

priecāsimies un līksmosimies!

Jēzus ir augšāmcēlies no mirušiem,

ar nāvi uzvarējis nāvi

un devis dzīvību tiem, kas kapā!

Šī gada Lieldienu prieku aizēno atentāts, kas tika vērsts pret Kenijas Garisas universitātes kristiešu studentiem: 148 nogalināti, ap 80 ievainoti. “Al-Shabab” somāļu islāmistu kaujinieki nošķīra musulmaņus no kristiešiem un sāka apšaudi. Pēc kāda liecinieka vārdiem, “manas trīs draudzenes nometās kaujinieku priekšā uz ceļiem, lūdzot Jēzu”, un tika uzreiz nošautas. Labi informēti, teroristi devās uz universitātes aulu, kur notika kristīgo studentu rīta lūgšana. Viens no izglābtajiem stāsta: “Viņi nogalināja visus manus draugus. Es lūdzos kopā ar viņiem, kad atskanēja automātu šāvieni un divi bruņoti jaunieši ar aizklātām sejām ielauzās aulā. Man izdevās izbēgt, jo biju tuvu pretējām durvīm. Es dzirdēju savus draugus lūdzoties un piesaucot Jēzus Kristus vārdus. Citi kliedza. Pēc tam dzirdēju šāvienu... Viņi nogalināja manus draugus, bet es zinu, ka viņi visi ir paradīzē, tāpēc ka ir miruši, lūdzot Dievu.” Tas ir visasiņainākais no uzbrukumiem, ko veicis islāmistu grupējums “Al-Shabab”. Pāvests Francisks to nosauca par “bezjēdzīgu brutālu darbību”, lūdzot par varmāku sirds atgriešanos. Šis atentāts sasaucas ar Lielās piektdienas Kristus ciešanu piemiņu. Lūgsimies, lai Kenijas kristiešu upuris tiek savienots ar Dieva mīlestību, kas ir stiprāka par nāvi, lai pēdējais vārds nepieder vardarbībai, bet Dieva piedošanai, kas atjauno šo mocekļu tuvinieku paļāvību uz Dievu un nes atdzimšanu Kenijas Baznīcā, jo mocekļu asinis ir ticības sēkla. Un, lai dziedē no bailēm Garasas universitātes jauniešus un pasniedzējus, kuru misija ir atjaunot valsti pēc miera un taisnības principiem.

Pēc Lielās piektdienas Krusta ceļa, kas notika Romā, Kolizeja priekšā, pāvests Francisks lūdzās par kristiešiem, kas cieš vajāšanas:

“Dievišķā mīlestība, vēl mūsdienās mēs redzam Tevī, ka mūsu brāļi cieš vajāšanas, viņiem tiek nocirstas galvas un viņi tiek sisti krustā viņu ticības dēļ, tas notiek mūsu acu priekšā un bieži mūsu klusums ir noziegumu līdzzinātājs. Kungs, iegravē mūsu sirdīs ticības, cerības, mīlestības jūtas, kā arī sāpes par mūsu grēkiem, kas Tevi ir situši krustā. Palīdzi mums, lai tā atgriešanās, ko apliecinām vārdos, pārveidojas par atgriešanos, ko apliecina mūsu dzīve un darbi. Palīdzi mums glabāt dzīvā atmiņā Tavu izkropļoto vaigu, lai nekad neaizmirstu to bezgalīgo cenu, ko maksāja mūsu brīvība…

Māci mūs, ka krusts ir ceļš uz augšāmcelšanos.”