Roka un blūza ģitārists Ēriks Kleptons padevās Dievam

Pirmdiena, 30 Marts 2015 08:59

Kleptona dziesmu vārdi atspoguļo dziļo atgriešanās pieredzi, kuru viņš guva rehabilitācijas centrā pirms 28 gadiem.

/Aleksandrs Stepanovs/

Šodien Ēriks Kleptons (Eric Clepton), britu ģitārists, vokālists un dziesmu autors svin savu 70 gadu jubileju. Kleptons ir vienīgais trīs reizes Rokenrola slavas zālē iekļuvušais mūziķis. 2003.gadā Rolling Stone žurnāls atzina Kleptonu par ceturto visu laiku labāko ģitāristu pasaulē. Taču šis raksts nebūs veltīts panākumiem bagātajai Kleptona mūzikas karjerai, vai viņa iespaidīgajai Ferrari mašīnu kolekcijai, kuras vērtīgākais eksemplārs ir īpaši izgatavotais vienīgais modelis pasaulē “Ferrari SP12 EC”, kas maksā 4,75 milj.$. Šeit gribu pastāstīt par to unikālo notikumu Kleptona dzīvē, kas kļuva par pagrieziena punktu viņa dzīvē.

1996.gada 20.jūnijā, pasaulslavenā Itālijas operdziedātāja Lučāno Pavaroti dzimtajā pilsētā Modēnā notika labdarības koncerts “Lučāno Pavaroti un draugi”. Atbalstot Bosnijas kara cietušos bērnus, Ēriks Kleptons kopā ar Pavaroti, satriecošā Londonas gospeļkora pavadījumā, izpildīja savu dziesmu “Svētā Māte” (“Holy Mother”).

Šo dziesmu-lūgšanu Kleptons sarakstīja drūmajā alkoholisma periodā rehabilitācijas centrā. Savā grāmatā “Autobiogrāfija” (The Autobiography, 2007.g.) viņš atzīstas, ka 1987.gadā bija nonācis līdz savai pēdējai robežai. Panākumi mūzikas karjerā viņu pārsteidza nesagatavotu, iegrūžot bohēmijas pasaulē, pārsātinātā ar alkoholu, narkotikām un seksuālo izlaidību. Ļoti ātri viņš kļuva atkarīgs no alkohola un viss viņa dzīvē, atskaitot mūziku, izslīdēja no viņa kontroles. Šādā stāvoklī, viņa otrās ārstēšanās laikā rehabilitācijas centrā, Dieva žēlastība apmeklēja viņu, un viņš atmeta dzeršanu. Par šo dziļo pieredzi Kleptons atklāti rakstīja kā par vissvarīgāko notikumu savā dzīvē:

Es stomījos visu terapijas mēnesi, tāpat kā es to darīju pirmajā reizē, vienkārši skaitot dienas ar cerību, ka kaut kādas izmaiņas notiks manī bez manas īpašas piepūles. Kādu dienu, kad mans terapijas laiks tuvojas beigām, mani pārņēma panika, un es atklāju, ka manī nekas nav mainījies, un, ka es atgriezīšos pasaulē pilnīgi neaizsargāts. Troksnis manā galvā bija apdullinošs un manas domas bija pārņemtas ar vēlmi iedzert. Mani šokēja atziņa, ka es atrodos terapijas centrā pasargātā vidē, bet biju nopietni apdraudēts. Es biju ārkārtīgās šausmās, pilnīgā izmisumā.

Tajā brīdī manas kājas saskanīgi noliecās un es nokritu uz ceļiem. Savas istabas vienatnē es lūdzos pēc palīdzības. Man nebija ne mazākās sajēgas, ko es uzrunāju, es tikai zināju, ka biju nonācis līdz pēdējai robežai, man vairs neatlika nekas ar ko cīnīties. Tad es atcerējos, ko biju dzirdējis par padošanos [Dievam]. Tas bija kaut kas tāds, par ko es domāju, ka to nekad neizdarīšu, jo mana lepnība vienkārši man to neļautu, un es zināju, ka pats ar saviem spēkiem es to neizdarīšu, tāpēc es lūdzu pēc palīdzības, un nometies uz ceļiem es padevos.

Dažu dienu laikā es aptvēru, ka ar mani kaut kas ir noticis. Ateists droši vien teiktu, ka notika attieksmes maiņa, un kaut kādā ziņā tas atbilst patiesībai, bet tas bija kaut kas daudz vairāk par to. Es atradu vietu, pie kā vērsties, vietu, par kuru es vienmēr zināju, ka tā ir, bet nekad nebiju gribējis, vai man nekad nebija vajadzības, tai pievērsties. Kopš tās dienas līdz pat šim brīdim, es nekad neesmu izlaidis rīta lūgšanu, uz ceļiem lūdzot pēc palīdzības, un vēlu vakarā pateicoties par savu dzīvi, un pāri visam - par skaidrību. Es izlēmu mesties uz ceļiem, jo es izjūtu vajadzību pazemināt sevi tad, kad es lūdzos, ņemot vērā manu ego, tas ir labākais, ko varu darīt.

Ja jūs man prasīsiet, kāpēc es to visu daru, es jums teikšu… tāpēc, ka tas darbojas, tas vienkārši tā ir. Visu šo laiku, ko es dzīvoju skaidrībā, es nekad īsti neesmu nopietni domājis par iedzeršanu vai narkotikām… Kaut kādā veidā, kaut kādā formā, mans Dievs vienmēr bija man līdzās, bet tagad es esmu iemācījies runāt ar Viņu”.

Video

"Holy Mother"

Svētā Māte, kur esi Tu?
Šonakt es jūtos salauzts uz pusēm.
Es redzēju zvaigznes krītam no debesīm.
Svētā Māte, nevaru savaldīt asaras.

Holy Mother, where are you?
Tonight I feel broken in two.
I've seen the stars fall from the sky.
Holy mother, can't keep from crying.

Šobrīd man ir vajadzīga Tava palīdzība,
Izved mani šai naktij cauri.
Saki, lūdzu, pa kādu ceļu man iet,
Lai varu sevi no jauna atrast es.

Oh I need your help this time,
Get me through this lonely night.
Tell me please which way to turn
To find myself again.

Svētā Māte, dzirdi manu lūgšanu,
Kaut kādā veidā es zinu, ka Tu esi te.
Dodi man nedaudz miera prātam.
Paņem prom šīs sāpes.

Holy mother, hear my prayer,
Somehow I know you're still there.
Send me please some peace of mind;
Take away this pain.

Es nevaru gaidīt, es nevaru gaidīt, es nevaru ilgāk gaidīt.
Es nevaru gaidīt, es nevaru gaidīt, es nevaru ilgāk gaidīt Tevi.

I can't wait, I can't wait, I can't wait any longer.
I can't wait, I can't wait, I can't wait for you.

Svētā Māte, dzirdi manu saucienu,
Esmu nolādējis Tavu vārdu tūkstošreizes.
Dusmas izgāja caur manu dvēseli.
Viss, kas man vajadzīgs, ir pieķerties pie rokas.

Holy mother, hear my cry,
I've cursed your name a thousand times.
I've felt the anger running through my soul;
All I need is a hand to hold.

O, es jūtu, ka beigas ir tuvu,
Manas kājas vairs neskries.
Tu zini, ka man labāk iekrist
Tavās rokās šonakt.

Oh I feel the end has come,
No longer my legs will run.
You know I would rather be
In your arms tonight.

Kad manas rokas vairs nespēlēs,
Mana balss ir klusa, es izdziestu.
Svētā Māte, tad es gulēšu
Drošībā Tavās rokās.

When my hands no longer play,
My voice is still, I fade away.
Holy mother, then I'll be
Lying in, safe within your arms.