Vai Dievs sagaida no mums nabadzību?

Trešdiena, 18 Janvāris 2017 09:18

Jēzus skaidri izsakās par nepieciešamību būt nabadzīgam. Vai tas nozīmē, ka mums no visa jāšķiras? Vai mums jāpalīdz visiem apkārtējiem, pilnīgi aizmirstot par sevi? Par ko te ir runa?

Apcerot Kristus, mūsu Ķēniņa, aicinājumu, redzam, ka daudzās vietās Viņš uzsver nabadzību. Mēs visi esam aicināti būt “nabadzīgi garā”. Ar to Jēzus domā garīgu nabadzību, kas ir pilnīga atkarība no Dieva. Šajā gadījumā “atkarība” nav kaut kas verdzisks vai pazemojošs. Pirmais un galvenais noteikums ir šāds: Dievs ir Dievs, bet mēs esam radība, kas dzīvo, lai Dievu slavētu un mīlētu, kā arī lai Viņam kalpotu.

Mūsu laime un piepildījums atkarīgs galvenokārt no Dieva. Pateicoties par mūsu talantiem, spējām, bagātību vai sasniegumiem, paliekam brīvi un tai pat laikā varam to visu upurēt, kalpojot Dievam un cilvēkiem. Tāpat mēs varam no tā visa atbrīvoties, ja šīs dāvanas kļūst par šķērsli mīlestības ceļā.

Vārdu sakot, garīga nabadzība ir sevis iztukšošana, ļaujot pašam Dievam piepildīt mūs ar dzīvību un mīlestību. Lūgšana palīdz mums pieaugt garīgā nabadzībā un brīvība, jo tieši Kristus ir vispilnīgākais šādas nabadzības piemērs.

Tāpat Kristus dzīvojis reālā materiālā nabadzībā, un Viņam nebija pieejami daudzi materiāli labumi. Dažām personām arī mūsdienās ir aicinājums šādam dzīvesveidam. Priesteri, klosterbrāļi un klostermāsas uzņemas nabadzības solījumu, atsakoties no privātīpašuma un pārticības, pilnībā uzticot savas materiālās vajadzības attiecīgajai kopienai.

Citus cilvēkus Dievs var aicināt dzīvei materiālā nabadzībā arī bez solījumu salikšanas. Materiāls trūkums nav mērķis pats par sevi, jo galēja nabadzība un posts cilvēku degradē (par ko traģiskā veidā liecina moderna pasaule). Tieši pretēji, šādām personām materiāla nabadzība var palīdzēt vēl aktīvāk iesaistīties kalpošanā trūkumcietējiem, kuri Kristum ir tik dārgi.

Protams, ne jau katrs ir aicināts dzīvot nabadzībā tiešā nozīmē, tomēr mums visiem jāpaliek vienkāršībā un brīvībā, vienlaicīgi ar cieņu izturoties pret mūsu bagātībām, kas var būt gan materiāli labumi, gan spējas, gan reputācija, gan ietekme uz citiem cilvēkiem. Katrs ir aicināts līdzdarboties kopā ar Kristu, nodrošinot atbalstu tiem, kas trūcīgi un bezspēcīgi.

Katrā ziņā mēs visi esam aicināti sniegt liecību, kas būtu pretēja dominējošai konkurences un neierobežota materiālisma kultūrai.

Avots: Kevin O'Brien SJ „Bóg oczekuje od nas ubóstwa?”, deon.pl

Foto: Dominic Rivard, flickr.com

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 18 Janvāris 2017 09:22