Jaunavas Marijas bērnības un agrīnās dzīves notikumi nav aprakstīti Svētajos Rakstos, tomēr citos senos tekstos un Tradīcijā tiek stāstīts par viņas piedzimšanas notikumu, kuru citē vairāki Baznīcas agrīno gadsimtu kristīgie autori.

Šie rakstītie avoti, lai arī netiek līdzvērtēti kā Svētie Raksti, tomēr izklāsta Baznīcas tradicionālos uzskatus par Jaunavas Marijas dzimšanas apstākļiem.

„Jēkaba Protoevaņģēlijs”, kas, iespējams, savu galīgo redakciju ir ieguvis otrā gadsimta sākumā, Jaunavas Marijas tēvu Joahimu raksturo kā turīgu vienas Izraēļa cilts vīru. Joahims – tāpat kā viņa sieva Anna – bija dziļi satriekti sirdī, ka viņiem nebija bērnu. Kāds agrīnās kristietības teksts liecina: „Viņš sirdī pārdomāja par Ābrahamu, kuram Dievs sirmā vecumā dāvāja dēlu Īzāku.”

Joahims un Anna vadīja dienas dziļā lūgšanā un stingrā gavēnī, jo sākotnēji domāja, ka nespēja ieņemt bērnu ir saistīta ar Dieva nepatiku pret viņiem.

Tomēr beigu beigās izrādījās, ka laulātais pāris tika vēl daudz bagātīgāk svētīts nekā savā laikā Ābrahams un Sāra, jo eņģelis, parādoties Annai, atklāja, ka ieņemto bērnu godinās visas paaudzes: „Kungs ir uzklausījis tavu lūgšanu, un tu ieņemsi un dzemdēsi bērnu, kuru daudzinās visā pasaulē.”

Pēc Marijas piedzimšanas, kā mums stāsta Jēkaba Protoevaņģēlijs, Anna „izveidoja svētnīcu” meitiņas istabā, lai „nekas netīrs vai nešķīsts nenonāktu saskarē ar bērnu”, tādējādi apliecinot bērna īpašo svētumu un izredzētību. Šis pats teksts tālāk stāsta par notikumu, kad Marijai apritēja dzīves pirmais gads: „Viņas tēvs sarīkoja lielus svētkus, kuros ieaicināja priesterus, Rakstu zinātājus, vecākos un visu Izraēlu.”

„Un Joahims Mariju pienesa pie priesteriem,” stāstījumu turpina šis pats teksts, „kuri viņu svētīja un sacīja: ‘Mūsu tēvu Dievs, svētī šo bērnu un dāvā viņai vārdu, kuru teiks visas paaudzes…’ Un viņš bērnu pieveda arī pie Augstajiem priesteriem, kuri svētīja bērnu, sakot: ‘Visaugstais Dievs, uzlūko šo bērnu un svētī viņu ar pārāko svētību, kas pastāvēs mūžam.’”

Turpinājumā Protoevaņģēlijs arī apraksta to, kā Marijas vecāki, klātesot priesteriem, Templī savu meitu visu viņas turpmāko dzīvi velta Dievam kā Jaunavu un vēlāk arī ievada šķīstā laulībā ar galdnieku Jāzepu.

Svētais Augustīns Jaunavas Marijas piedzimšanā saskata kosmiski un vēsturiski nozīmīgu notikumu; šis notikums ir kā prelūdija Jēzus Kristus dzimšanai. „Viņa ir lauka zieds, no kuras uzplauka ielejas košākā lilija,” viņš rakstīja.

Ceturtā gadsimta bīskaps, kura teoloģija ir dziļi iespaidojusi visas Rietumu Baznīcas mācību par grēku un cilvēka dabu, apstiprināja, ka „caur viņas piedzimšanu ir izmainīta mūsu – no pirmajiem vecākiem – mantotā daba.”

Avots: The Birth of the Blessed Virgin Mary, catholicnewsagency.com

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Foto, Marijas piedzimšana, Džotto, it.wikipedia.com