Tās bija dažas īpaši nozīmīgas janvāra dienas. Kenterberijas arhibīskaps Justin Welby, Vispasaules Anglikāņu kopienas vadītājs, aicināja uz tikšanos 38 anglikāņu līderus no visas pasaules. Šis pasākums tika uztverts kā iespēja formāli saglabāt anglikāņu vienotību, kas praksē jau pamatīgi iedragāta.

Divas pasaules

Strīda būtība ir anglikāņu liberālā spārna attieksme pret baznīcas svētību homoseksuāliem pāriem, kā arī bīskapa svētības sniegšana garīdzniekiem, kuri publiski deklarē piederību seksuālām minoritātēm un dzīvo viendzimuma attiecībās. Vistālāk šajā jautājumā tikusi ASV episkopālā baznīca, kas jau 2003.gadā iesvētījusi par bīskapu geju Gene Robinson.

Pretējo spārnu veido Āfrikas un Āzijas pārstāvji, kuri vēlējušies sodīt episkopālo baznīcu par praksēm, kas noliedz Bībeles morāli. Jāatzīst, ka Āzijas un Āfrikas bīskapu pārvaldītajā teritorijās anglikānisms jūtas labi, atšķirībā no liberālajiem brāļiem ASV, Kanādā, Velsā un Skotijā, kuri piedzīvo reālu krīzi. Rezultātā kongresā tika atbalstītas sankcijas pret ASV episkopālo baznīcu, vienlaicīgi formāli atstājot to anglikāņu kopienas sastāvā.

Tuvāko trīs gadu laikā episkopālās baznīcas pārstāvji nevarēs piedalīties nozīmīgāko anglikāņu struktūru darbībā, kā arī reprezentēt anglikāņu kopienu starptautiskajā ekumeniskajā dialogā. Episkopāļiem atļauts piedalīties dažādās konferencēs un tikšanās bez balsstiesībām. Interesanti, ka sankcijas neskar Kanādas anglikāņu baznīcu, kas pret homoseksuālām attiecībām izturas līdzīgi kā ASV episkopāļi. Tiesa, atšķirībā no ASV Kanādā šādām „laulībām” vēl netiek dota baznīcas svētība. Līdz ar to panākts kompromiss starp konservatoriem, kuri vēlējušies sodīt liberālo spārnu, un liberāļiem, kuri nav gatavi atteikties no savām praksēm.

Tikai viens no āfrikāņu bīskapiem, Ugandas pārstāvis Stanley Ntagali demonstratīvi atstājis konferenci. Pēc garīdznieka teiktā, viņam nav pieņemams amerikāņu un kanādiešu bīskapu atteikums brīvprātīgi izstāties no kopienas. Ar panākto rezultātu nav apmierināti arī liberāļi. „Daudziem tā bija vilšanās, tomēr mēs ejam uz priekšu un turpinām darboties. Iespējams, mūsu aicinājums ir palīdzēt kopienai un citiem pieaugt mīlestībā, ko Dievs dāvā mums visiem,” sacīja episkopālās baznīcas galva Michael Curry.

Kā redzams, anglikāņu liberāļi netaisās atzīt, ka krīzes cēlonis ir viņu atkāpšanās no Bībeles mācības. Starp citu, episkopāļi joprojām uztur juridiskas prasības pret saviem konservatīvi noskaņotajiem „šķeltniekiem”, kuri ir izstājušies no iepriekšējām struktūrām, saglabājot kontroli pār dažām draudzēm un nekustamiem īpašumiem. Līdz ar to grūti uztvert Kenterberijas tikšanos citādi kā faktisku anglikāņu kopienas sabrukumu.

Bībeles cenzēšana

Anglikāņu šodienas problēmas nav radušas tukšā vietā. Tas bija pakāpenisks un sistemātisks atkāpšanas process no tradīcijas un mācības, kuras pamatā ir Svētie Raksti. Daļai anglikāņu nav bijusi pieņemama sieviešu iesvētīšanas prakse atsevišķās lokālās baznīcās. Neizpratni izraisīja arī šķirto garīdznieku atkārtota laulāšanās baznīcā. Par pēdējo pilienu kļuva atklātu homoseksuāļu iesvētīšana par bīskapiem. Rezultātā daudzas vietējās kopienas jau sen pārtraukušas kontaktus ar liberāliem brāļiem. Tāpat daļa anglikāņu pārgājusi katolicismā.

Situācija mainījās pēc Benedikta XVI atļaujas veidot personālās prelatūras anglikāņiem, kuri vēlas atjaunot vienotību ar Romu, vienlaicīgi saglabājot savas liturģiskās tradīcijas un struktūras. Par simbolu anglikāņu baznīcas sabrukumam kļuva Kenterberijas arhibīskapa Rowan Williams atteikums pildīt anglikāņu goda līdera funkciju. Savukārt arhibīskaps John Broadhurst (Lielbritānija), atgriežoties katoļticībā, paziņojis: „Anglikāņu eksperiments nav izdevies. Šī kopiena piedzīvo sabrukumu.”

Episkopāļu reformas

Visradikālākās pārmaiņas anglikānismā sākās 1960.gados, kad ASV episkopālā baznīcā aktīvi darbojies Kalifornijas bīskaps James Pike. Viņš kļuva slavens kā garīdznieks un sludinātājs, taču atļāvās publiski apšaubīt ticības patiesību par Svēto Trīsvienību. Tāpat Pike bija viens no pirmajiem bīskapiem, kuri atbalstīja sieviešu iesvētīšanu par mācītājām. Vienlaikus presē parādījās skaļas publikācijas par paša Pike morāli apšaubāmu dzīvesveidu.

Kamēr Lielbritānijā nonāca līdz sieviešu iesvētībām, ASV episkopālā baznīcā 1970.gados tās jau bija kļuvušas par ierastu praksi. Nākošais solis bija homoseksuāļu iecelšana par anglikāņu bīskapiem. Pirmais garīdznieks, kurš izmantoja šādu iespēju, ir Gene Robinson, kurš nekad nebija slēpis, ka dzīvo ar citu vīrieti. Episkopālās baznīcas Vašingtonas diecēzē pat izveidota īpaša liturģija viendzimuma pāriem.

Jauno rituālu jau izbaudījis arī kāds bīskaps, kurš „salaulājās” ar vīrieti. Savukārt cits amerikāņu bīskaps šādā veidā devis svētību sava priestera attiecībām ar citu geju. Nav jābrīnās, ka tik radikāla novirzīšanās ne tikai no Evaņģēlija, bet arī no dabas likumiem, izraisījusi dziļu šķelšanos starp anglikāņu kopienas biedriem. Speciāla komisija veltīgi aicināja brāļus ASV atteikties no viendzimuma „laulību” atzīšanas un geju un lesbiešu iesvētīšanas par bīskapiem.

Iepriekšējais Kenterberijas arhibīskaps Rowan Williams mēģināja balansēt starp liberāļiem un konservatīvajiem, taču faktiski tāpat bija spiests akceptēt sieviešu priesterību, kaut gan publiski šo praksi neatbalstīja. Tiesa, Williams panāca Reading diecēzes bīskapa-geja atkāpšanos no amata. Šis solis izraisīja sašutumu vilni no liberālo hierarhu puses, un vēlāk Williams pamazam mīkstināja savu nostāju. Ievērojot āfrikāņu konservatīvo pozīciju, Williams aprobežojies ar aicinājumu, lai sieviešu dzimtas bīskapes sadarbotos ar bīskapiem-vīriešiem.

Pašreizējam Kenterberijas arhibīskapam Justin Welby priekšā ir sarežģīts uzdevums. Patlaban viņš var runāt par uzvaru: trausla vienotība starp anglikāņiem ir noturēta. Kaut gan afrikāņu bīskapi labprāt izslēgtu no kopienas liberāļus, līdz atklātai shizmai nav nonācis. Par to būtu jāsaka paldies Welby diplomātiskajām spējām.

Kenterberijas tikšanās var kļūt par pēdējo trauksmes zvanu tiem anglikāņiem, kuri joprojām tic iespējai saglabāt vienotību, atkāpjoties no pamatpatiesībām par cilvēka dabu. Tāpat tas ir brīdinājums atsevišķām katoļu aprindām, īpaši Rietumos, kuri Baznīcas mācības noliegšanā saskata iespējas stiprināt tās pozīcijas mūsdienu sabiedrībā. Anglikāņu pieredze, izvēloties šo ceļu, pierāda, ka tas ved uz nekurieni.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Jedność wrozsypce, ekumenizm.wiara.pl

Foto: Pak Gwei, flickr.com