„Dzīve pašreiz man atklājas kā klusa liecība par Dievu. Viņā klusi dzīvo mana dvēsele, bet šī Dieva dzīve manā dvēselē ir manas laimes un spēka avots. Es nemeklēju laimi ārpus savas dvēseles, kurā dzīvo Dievs, pati par to varu liecināt. Jūtos tā, ka vēlos dalīties ar citiem, jo dvēselē esmu atklājusi laimes avotu, un tas ir Dievs. Ak, mans Dievs, redzu visu, kas ir ap mani, kas ir piepildīts ar Dievu, bet visvairāk tā ir mana dvēsele, kas rotāta ar Dieva žēlastību. Tā kā es dzīvošu mūžībā, vēlos sākt dzīvot jau tagad.” (Faustīnas dienasgrāmata 887)

„Meditēt šodien devos Vissvētākā Sakramenta priekšā. Tiklīdz sāku tuvoties altārim, mani caurstrāvoja Dieva klātbūtne, un es iegremdējos Viņa dievišķajā okeānā, un Jēzus man sacīja: „Mana meita, viss, kas pastāv, ir Tavs.” Es atbildēju Kungam: „Neko nevēlas mana sirds, tikai Tevi vienīgo, manas sirds Mīļotais.” Es pateicos Tev par visām dāvanām, ko man dod, tomēr man ir vajadzīga tikai Tava sirds. Lai cik plašas ir debesis, bez Tevis tās nav nekas. Tu labi zini, Jēzu, ka mirstu no ilgām pēc Tevis. „Zini, mana meita, katra otrā dvēsele sasniegs mūžību, tu jau tagad par to maksā.” (Faustīnas dienasgrāmata 967)

„Mīlestība, mīlestība un vēlreiz Dieva mīlestība, nav nekā lielāka ne debesīs, ne uz zemes. Pats lielākais, kas var būt, ir mīlēt Dievu, patiesais lielums ir Dieva mīlestība, patiesā gudrība ir mīlēt Dievu. Viss, kas ir liels un skaists, ir Dievā. Bez Dieva nav ne lieluma, ne skaistuma. Pasaules gudrie un prātīgie, iepazīstiet - patiesais lielums atklājas Dieva mīlēšanā. Cik ļoti esmu pārsteigts, ka cilvēki paši sevi māna, sakot, ka mūžība nepastāv.” (Faustīnas dienasgrāmata 990)

„Jēzus sacīja: „Mans īpaši mīļotais bērns, mans acuraugs, piespiedies kādu brīdi pie manas sirds un nogaršo to mīlestību, par kuru priecāsies mūžībā. Tomēr, bērniņ, Tu neesi vēl Tēva mājās, Tev, manis stiprinātam, jādodas, lai valdītu Manā karaļvalstī cilvēku dvēselēs. Valdi tur kā karaļbērns un atceries, ka trimdā dienas paiet ātri, taču tas ir laiks, kad vari nopelnīt debesis.” (Faustīnas dienasgrāmata 1489)

„Jēzu, cilvēku glābšanas Mīlētāj, ved visas dvēseles uz Dievišķo dzīvi, lai tās izbauda Tavas žēlsirdības lielumu šeit uz zemes un mūžībā. Ak, lielais dvēseļu Mīlniek, Tu savā bezgalīgajā žēlastībā atver glābjošo žēlsirdības avotu, lai tajā atveldzētos vājās dvēseles, dodoties šīs zemes svētceļojumā. Tava žēlsirdība kā zelta pavediens caurauž visu mūsu dzīvi, tā savieno mūsu būtību pilnā mērā ar Dievu, lai mūsu laimei vairs nekā netrūktu. Viss notiek Viņa žēlastībā. Ar prieku mēs apstājamies, lai dotos iepazīt Dieva dziļumus un piedzīvotu vareno instrumentu - Viņa neizmērojamo žēlsirdību.” (Faustīnas dienasgrāmata 1466)

Sebastians Bednarovičs

Avots: žurnāls „Mīliet viens otru”, 2014, nr. 3 (7)