Evaņģēliju lasījumos tiek uzsvērta nepieciešamība palikt nomodā, lai pienācīgi sagaidītu Kungu. Šajā laikā Baznīca atgādina lielākā no praviešiem – Jāņa Kristītāja aicinājumu “iztaisnot dzīves ceļus”. Katrs no mums pazīst savus grēkus un trūkumus, un Adventa laikā jācenšas padomāt: vai esam gatavi, ja Kristus nāktu šajā acumirklī? Ja nē, kas mums būtu jādara, lai tādi būtu? No kādiem trūkumiem un ļauniem ieradumiem jāatbrīvojas? Kādus labus darbus jāizdara?

Advents ir arī sagatavošanās laiks Kristus Dzimšanas svētkiem. Šķiet, ka tie ir paši mīļākie svētki tautā. 25. decembrī sveiksim Bērniņu Jēzu Betlēmes silītē, bet pagaidām steigsimies uz rorātu sv. Misēm, kuras īpaši tiek veltītas Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Šajās sv. Misēs Marijas klātbūtni simbolizē baltā rorātu svece, kura tiek dedzināta uz altāra. Marija vislabāk palīdzēs sagatavoties Jēzus Dzimšanas svētkiem, jo Viņa ir tā, kura pirmā gaidīja savu Dēlu. Adventa laikā centīsimies sagatavot Bērnam Jēzum pienācīgu mājokli savās sirdīs.

Izdarīsim visu, lai mūsu sirdīs būtu mājīgāk un siltāk nekā kādreiz Betlēmes stallītī. Lai darbi, kurus veicam, ir kā gandarījums Bērnam Jēzum, kas pasargātu Viņu no grēka jūras un neticības aukstuma.

Advents ir grēksūdzes laiks. Gaidot svētkus, uzkopjam māju, rūpējamies par eglītes rotāšanu, gādājam dāvanas, bet vai aizmirsīsim par mūsu dvēseļu mazgāšanu no grēku netīrumiem? Cik skumīgi svētkos ir tad, kad lūpas pašas neapzināti atkārto poļu Ziemassvētku dziesmas vārdus: “...nebija vietas Tev Betlēmē...”. Ja dvēselē valda grēks, tad patiešām Jēzum tur nav vietas.

Adventa laiks ir arī laiks, kurā redzam svešus ieradumus – Kristus Dzimšanas svētki tiek pārvērsti par tirdzniecības svētkiem, par preču noieta palielināšanas laiku. Reklāmas kampaņas sākas gandrīz tūlīt pēc Visu Svēto dienas. Tiek mēģināts iegalvot, ka prieks un laime iespējami tikai tad, ja ir nopirktas dažādas preces un dāvanas, svētku reliģiskā nozīme tiek atstāta novārtā. Nav nekā ļauna, ja zem svētku eglītes atrodam kādu dāvanu, bet jāatceras, ka tā ir tikai svētku piedeva. Galvenais šajos svētkos, tāpat kā jebkuros citos, ir Kungs Jēzus Kristus. Cilvēks nekad nebūs laimīgs, pat ja tiktu “apbērts” ar daudzām dāvanām, bet Jēzus sirdī nebūtu. Materiālās lietas drīz sāk garlaikot un sirdī iestājas tukšums.

Lai šis Adventa laiks katram no mums ir pienācīgas sagatavošanās laiks Kunga otrreizējai atnākšanai. Šajā lietā mums palīdzēs Dievmāte, kura pati reiz gaidīja atnākam Savu Dēlu, bet vajadzīga arī mūsu pašu griba.

“Vai tu tici, ka Dievs ir piedzimis Betlēmes silītē?

Bēdas Tev, ja nav piedzimis Tevī!”

Ar šādiem vārdiem mūs uzrunā kāds dzejnieks.

Avots: Adam Martyna, Nasze przeżywanie adwentu, pch24.pl

Tulkoja Viktors Petrovskis

Foto: Alice Popkorn, flickr.com