“Mēs esam izmantojuši to imamu pakalpojumus, kuri nāk no ārzemēm un kuri pat nezināja nevienu vārdu franču valodā, un kas nepārzināja īstās problēmas, kurām Rietumu civilizācijas vidū stājās pretī Francijas un Eiropas jaunieši musulmaņi”. Tā melns uz balta ir rakstīts ziņojumā, kas tika nolasīts pagājušā lūgšanu piektdienā Francijas mošejās.

Pastāv milzīga problēma, atzīst Francijas islāma reliģiskie līderi bez ierastām politkorektuma frāzēm: “Saskaņā ar šo ignorantu islāmistu ideoloģiju, atvērtība, tolerance, humānisms un starpreliģiju dialogs tiek uzskatīti par nodevību un sadarbību ar Rietumiem. Tas izpaužas tādā mērā, ka imami, kuri ir toleranti, saņem draudus savās mošejās no ekstrēmistu puses, kuri ir izvēlējušies cietsirdību un naidu pret visiem tiem, kuri nav musulmaņi”. Tāda spiediena rezultātā šīs “reliģiskās autoritātes” ir padarījuši “mūsu universālo islāmu par sektantisku un odiozu reliģiju, kas neakceptē atvērtību un pielāgošanos eiropeiskām vērtībām. Šiem nekompetentajiem imamiem, kas ir atbildīgi par šo neveiksmi, ir jāatstāj viņu vietas”.

Bet tas vēl nav viss, tāpēc ka esam nonākuši līdz būtiskam momentam, ko var piesaukt daudzi “mērenie”, kad viņus iztaujā par slaktiņiem, kas ir pastrādāti dažādās pasaules malās, it īpaši Eiropā: “Esat uzmanīgi”, raksta Francijas imamu konference, “pret tiem, kuri, atsaucoties uz rasismu, izciesto marginalitāti un kolonizāciju, cenšas attaisnot to, kas nav attaisnojams. Viņi mēģina apslēpt savu naidu un reliģisko fanātismu Dieva vārda aizsegā, Dieva, kurš mūs ir radījis mīlestībai un brālībai, nevis karam un nežēlībai. Mums vairs nepietiek tikai nosodīt uzbrukumus. Mēs vairs nevaram turpināt rīkoties līdzīgi strausiem, kas paslēpj galvu smiltīs, atkārtojot, ka “to neesam darījuši mēs, tie bija viņi.” Katram imamam, katram reliģiskam musulmaņu līderim ir jāuzņemas sava atbildības daļa par šiem kriminālajiem uzbrukumiem, kas ir paveikti mūsu reliģijas vārdā”.

Atcerēsimies, ka “kristieši, ebreji un ateisti dzīvo ļoti grūtos apstākļos tur, kur valda musulmaņi. Uzbūvēt baznīcu vai sinagogu šajā valstīs ir neiespējamais sapnis, ja vien neiejaucas valsts prezidents”. Piemēram, tāds ir Ēģiptes gadījums. Ja tāda ir situācija musulmaņu valstīs, turpinām lasīt ziņojumā, tad pilnīgi “pretēji musulmaņi dzīvo Francijā un Eiropā, baudot brīvību un cieņu. Bez jebkādiem sarežģījumiem un noraidījuma viņi būvē mošejas, islāma centrus un reliģiskas skolas.” Tās ir bumbas, kas “vēlas iznīcināt Rietumu valstu vērtības, bet īstenībā iznīcina islāma tēlu un Francijas un Eiropas islāma nākotni.”

Avots: Matteo Matzuzzi, Se i musulmani scoprono che l'islam è violento, nuovabq.it

Foto: Omar Chatriwala, flickr.com