Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos piedāvājam plašus izvilkumus no emeritētā pāvesta Benedikta XVI homīlijas, ko viņš teica 2005. gada 15. augustā.

 ***

Filips Lolers

(Philip F. Lawler) ir katoļu žurnālists jau vairāk nekā 30 gadus. Viņš ir rediģējis vairākus katoļu žurnālus un uzrakstījis astoņas grāmatas. F. Lolers ir neatkarīgā tiešsaistes ziņu dienesta “Katoļu pasaules ziņas” (Catholic World News) dibinātājs un strādā par ziņu direktoru un vadošo analītiķi vietnē CatholicCulture.org.

Vai katoļi drīkst diskutēt par Vatikāna II koncila mācību un pastorālajām nostādnēm? Vai koncils patiešām ir sekmējis Baznīcas atjaunotni, vai varbūt sekmējis Baznīcas mācības dekonstrukciju? Atklājot koncila darbu, pāvests Jānis XXIII to cerīgi sauca par jauniem Vasarsvētkiem, taču pēc piecdesmit gadiem redzam pavisam citu realitāti, ka Baznīca iegāja nevis jaunajā Vasarsvētku laikmetā, bet dziļajā ziemā, turklāt bez Ziemassvētkiem. Kristus arī mums ir iedevis kritēriju, kā izvērtēt garīgu darbu: “Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem (Lk 6,44).

Mana pirmā saskarsme ar koncila lēmumiem notika Rīgas Garīgajā seminārā, kad no ārzemēm atbraukušie profesori žēlojās, ka mēs Latvijā esam atpalikuši, ieviešot koncila lēmumus. Savukārt tie, kas universalajā Baznīcā uzdeva pamatotus jautājumus un apšaubīja vajadzību mainīt Liturģiju, tika stigmatizēti par fundamentālistiem un lefebristiem, nemaz neiedziļinoties mons. Lefevra un daudzu citu, Baznīcas Tradīcijai uzticīgu teologu argumentos. Taču, lai izprastu un novērtētu Baznīcas mācību, ir nepieciešama diskusija, tāpēc ir apsveicama katra iniciatīva, kas rosina pārdomāt. Pirms diviem mēnešiem plašudiskusiju interneta vidē izraisīja Astanas bīskapa Atanāzija Šnaidera raksts (šeit), ko turpināja drosmīgā ticības aizstāvēja arhibīskapa Karlo Maria Vigano pārdomas (šeit). Viņu atklātajai un godīgajai diskusijai pievienojās daudzi teologi, priesteri, zinātnieki, teologi un katoļu žurnālisti. Publicējam viņu atklātās vēstules tulkojuma kopsavilkumu par Vatikāna II koncilu, kas ierosina pārskatīt un atdalīt patiesību no maldiem. Pilnu versiju atradīsiet tulkojuma baigās angļu valodā. 

 Pr. Aleksandrs Stepanovs

“Reliģiskā un morālā krīze”, kas sekoja Vatikāna II koncilam, bija ļaunāks sods nekā abi pasaules kari un loģiski noveda pie pāvesta Franciska pontifikāta “katastrofas”, saka itāļu vēsturnieks un rakstnieks Roberto de Mattei.