1947. gadā Dievmāte parādījās itāliešu adventistam Bruno Kornakiolam (Bruno Cornacchiola), kurš tik ļoti ienīda Katoļu Baznīcu, ka taisījās nogalināt Romas pāvestu.

Jāsaka, ka uz to brīdi Kornakiola bija aktīvs adventistu kopienas biedrs. Pirms tam viņš piedalījās pilsoņu karā Spānijā. Brauciena laikā vīrietis iepazinās ar kādu vāciešu protestantu un nolēma atteikties no savas katoliskās ticības. Tieši tajā laikā pāvests Pijs XI enciklikā "Miserentissimus Redemptor" īpaši aicināja ticīgos veltīt piektdienas lūgšanām un gandarīšanai par saviem un visas pasaules grēkiem. Ir zināms, ka vēl 1940. gadā Bruno sievai Lolandai izdevās pārliecināt vīru ievērot šo garīgo praksi.

Tomēr Bruno tomēr nolēma pievienoties Romas baptistiem. 1943. gadā Bruno kopā ar sievu, bērniem un māsu Helēnu pieņēma kristību baptistu draudzē. Jau drīz Bruno pārgāja uz adventistu draudzi, kas pulcējās tajā pašā zālē. Jaunā konfesijā Kornakiolu iecēla par adventistu jauniešu misijas vadītāju. Draudzes līderi pienācīgi novērtēja vīrieša aktivitāti un degsmi, kaut gan Bruno slikti runāja itāliešu valodā. Kopš tā brīža līdz pat 1945. gadam Kornakiola atklāti cīnījās pret katolicismu. Īpaši aktīvi adventists kritizēja ticības patiesību par Dievmātes Bezvainīgo Ieņemšanu.

Tu varēsi vislabāk piedzīvot Svēto Misi, piedaloties tajā kopā ar Vissvētāko Jaunavu un Dievmāti Mariju. Viņa stāvēja zem krusta, kad Jēzus mīlestības dēļ atdeva par mums dzīvību. Krusta pakājē Marija kļuva arī par mūsu Māti, par Baznīcas Māti un par Māti katram cilvēkam, kurš pie tās pieder. Tādēļ Katoļu Baznīca Svētā Gara vadīta godina Mariju kā vismīļāko Māti.

Cik ļoti Viņa mūs mīl! Marija to dara tāpat kā jebkura laba māte, kura mīl savus bērnus. Dievmāte grib mums pateikt: „Es mīlu jūs visus! Piedzīvojot grūtības, nepadodieties bailēm, jo es jūs mīlu arī tad, kad jūs esat tālu no manis un mana Dēla! Ja jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu, jūs raudātu no prieka! Es mīlu jūs īpašā veidā un gribu jūs visus aizvest līdz Dievam debesīs!”

Augusta mēnesis Latvijā ir svētceļojuma laiks, kurš apvieno visa vecuma cilvēkus ar mērķi sasniegt Aglonas baziliku. Divi baltās baznīcas torņi ir kā bāka, kas rāda ceļu svētceļniekiem. Bez šī ārējā mērķa katram svētceļniekam ir arī savi iekšējie mērķi. Tieši tie pamudina cilvēkus katru gadu izbrīvēt laiku un kājām mērot tālo ceļu.

Vēl pirms spert pirmo soli pāri baznīcas slieksnim kopā ar svētceļnieku grupu, šis ceļš iesākas cilvēka sirdī. Tas ir ceļš pie Dieva, ceļš pie sevis paša, savu spēku pārbaude, savas sirdsapziņas izmeklēšana, dzīves pārvērtēšana un centieni mainīt sevi nevis citus, tā ir atvēršanās jaunām attiecībām un draudzībai, veco attiecību atjaunošana caur piedošanu un izlīgšanu, tas ir ceļš, kura laikā mācamies mīlēt un pieņemt citus konkrētā veidā, svētceļojums, protams, ir arī dziesmas un prieks.

/Bekija Roiča/

7. Svētdiena ir mana vienīgā brīvdiena

Ak, svētdienas! Vai tad mums visiem negribētos vienu dienu nedēļā paņemt brīvu no mūsu darbiem un vispār neko nedarīt? Mēs domājam, ka atpūtīsimies uz dīvāna, skatoties filmu, iepērkoties lielveikalā vai pārlūkojot Pinterest. Tomēr Jēzus māca mūs: “Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es gribu jūs atvieglināt.” (Mt 11, 28) Vienīgais veids, kā patiesi atjaunot spēkus un gūt mieru jaunajai nedēļai, ir pavadīt stundu vai dienu ar mūsu Kungu. Viņš no jauna piepildīs mūs, iedrošinās un stiprinās mūs. Tu atklāsi, ka tev vēl ir pietiekami daudz laika, lai izbaudītu savas svētdienas, kad esi pārnācis mājās no baznīcas. Ja tu vēl nevari izbrīvēt vienu stundu savā brīvdienā, tad mēs zinām, ka baznīcas piedāvā sestdienas vakara dievkalpojumu laikus.

“Tu esi radījis mūs sev, ak, Kungs, un mūsu sirds ir nemierīga līdz brīdim, kad tā gūst mieru Tevī!” (sv. Augustīns)

“Kamēr mēs nejūtam stipru mīlestību uz mūsu Kungu Vissvētākajā Sakramentā, mēs nevaram paveikt neko.” (sv. Pēteris Julians Eimards)

/Marks Jermaks/

Iespējamās pārdabiskās atklāsmes Medžugorjē, nelielā pilsētiņā Bosnijā un Hercogovinā, sākās pirms 34 gadiem. Kopš tā laikā katoļu aprindās norisinās karstas diskusijas par šī fenomena autentiskumu.

Aizdomas par to, ka ilgi gaidītais Vatikāna slēdziens par vīziju patiesumu varētu būt negatīvs, pēdējā laikā pastiprināja pāvesta Franciska izteikumi. Pavasarī, apmeklējot Bosniju un Hercegovinu, pāvests aprobežojās tikai ar vizīti Sarajevā. Atgriežoties Romā, Francisks atzīmēja: „Ir cilvēki, kuriem nemitīgi vajag jaunumus attiecībā uz kristīgo identitāti. Viņi ir aizmirsuši, ka Dievs mūs ir svaidījis, apzīmogojis un ielējis mūsu sirdīs savu Garu. Tādēļ viņi meklē. Piemēram, viņiem interesē, kur ir vizionāri, kas mums pateiks, ko Dievmāte ir paziņojusi pulksten četros pēcpusdienā... Ar to viņi arī dzīvo. Tā nav kristīgā identitāte. Pēdējais Dieva vārds ir „Jēzus”. Nekas vairāk”.

/Marks Jermaks/

Rietumu cilvēks nesaprot atšķirību starp kultu un kultūru. Līdz ar to daudziem šķiet, ka joga vai aikido, kas ir Austrumu reliģiju garīgās prakses, var būt „tikai vingrošana”. Poļu rakstnieks un garīgas atbrīvošanas kalpošanas pārstāvis Robert Tekieli norāda, ka nepazīstamas garīgas tehnikas lietošana var radīt reālus draudus.

Tekieli savā dzimtenē ir plaši pazīstams kā unikāls garīgas dzīves speciālists, kurš, būdams ģimenes cilvēks, sešu bērnu tēvs, sadarbojas ar priesteriem-eksorcistiem, sagatavojot „klientus” dēmonu izdzīšanas lūgšanai. Pirms kļūt par kristieti, Tekieli aizrāvās ar okultām praksēm un rezultātā pats piedzīvoja dēmonisku apsēstību. Grāmatā „Eksorcismi un apsēstības” viņš apraksta 28 eksorcismu gadījumus, kas atgādina patiesību, ka garīgais ļaunums eksistē, un no tā var pasargāt tikai dzīve Dieva žēlastībā.

Lūgšana nav nemitīga uzmanības koncertēšana uz Dieva vai skaistiem, cēliem un dievbijīgiem tematiem. Protams, lūgšanas pamatā ir vēršanās pie Dieva, Viņa Vaiga kontemplācija un ieklausīšanās Dieva Vārdā. Taču atceries, ka „nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmais mīlēja” (1 Jāņa 4,10). Tu Dievam interesē bezgalīgi vairāk, nekā Viņš tev.

Par spīti dažiem uzskatiem Dievs nav egoistisks tirāns vai āksts, kurš sēž uz augsta troņa un piespiež sevi pielūgt, nepaklausības gadījumā piedraudot ar stingriem sodiem. Pēc svētā Ireneja teiktā, „Dieva gods ir cilvēks, kurš dzīvo”. Atliek piebilst – dzīvo pārpilnībā (sal. Jņ 10,10).

/Umberto Kassoto/

Nekāda tumsonība. Kultūras un sociālā vide, kurā radās viduslaiku universitātes, bija brīva un drosmīga. Kādas bija studiju programmas? Par to stāsta vēsturnieks Leo Moulins.

/Bekija Roiča/

4. Man nepatīk iet uz Misi

Kad lasi šo teikumu, savā prātā to saki raudulīgā balsī un varbūt pat iedomājaties sevi piesitot ar kāju. Bet man nepatīk iet uz Misi! Tas ir klasisks modus operandi bērniem – čīkstēšana par to, ko viņiem nepatīk darīt, sadusmoties un galu galā atteikties darīt to, ko no viņiem pieprasa. Mēs nevaram iet caur dzīvi, ļaujoties emocijām un kā bērniem ļaujot jūtām noteikt mūsu rīcību. Iztēlojies lietas, kas netiek izdarītas, jo mēs vienkārši esam nolēmuši to nedarīt, jo mums nepatīk: “Man nepatīk ārsta diagnoze”, “Man nepatīk diēta”, “Man nepatīk mana alga”, “Man nepatīk iet uz skolu”, “Man nepatīk agri celties un iet uz darbu” utt. Ja mēs dzīvotu pēc šī kaprīzā likuma, mūsu dzīve būtu pilnīga katastrofa, pilna haosa un nekārtības. Ir ļoti svarīgi, ka mēs darām lietas, ko mums nepatīk darīt, lai izdzīvotu. Mums jākļūst nobriedušiem, lai atklātu, ka šie upuri un atteikšanās ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Kad mēs esam neatlaidīgi šajās nepatīkamajās darbībās, mēs sākam saskatīt skaistumu un lielu vērtību mūsu grūtajam darbam un disciplīnai.

Mūsdienu cilvēks, attālinoties no Dieva, nezaudē slāpes pēc transcendentā, pēc tā, kas pārsniedz materiālās pasaules robežas. Tāpēc pieaug interese par maģiju, un cilvēki vieglprātīgi, neapzinoties sekas, iesaistās okultās darbībās.

Par to, ka maģija ļoti kaitē prātam un dvēselei, brīdināja slavenais britu aktieris Kristofers Lī (Christopher Lee), kurš sava aktiera mūžā ir spēlējis 250 filmās, no kurām 69 piederēja šausmu filmu žanram. 1958. gadā viņš interpretēja vampīra grāfa Drakulas lomu. Viena no pēdējām viņa lomām bija ļaunais burvis Sarumans kinotriloģijā “Gredzenu pavēlnieks”.