Publicējam interviju, ko itāliešu vatikānists Marko Tozati deva Radio Linea žurnālistei Beatrisei Silenci, atklāti sarunājoties par aktuālām baznīcas problēmām un pāvestu. Labu lasāmvielu!

Katoļu baznīcā es ienācu 1993. gadā, pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā. Tikai dažus mēnešus pēc tam, kad mani uzņēma Baznīcā, es kopā ar miljonu citu entuziasma pilnu jauno katoļu apmeklēju Pasaules jauniešu dienu Denverā. Tāpēc nevajadzētu būt pārsteigumam, ka es bez šaubām biju “JPII katolis”, kas cita starpā nozīmēja, ka biju  laimīgs II Vatikāna aizstāvis, taču arī kritiski uztvēru to, kā tas tika neatbilstoši īstenots. Tad šī gadsimta sākumā es atbalstīju pāvesta Benedikta “Reformu reformu” - viņa aicinājumu pārdomāt, bet ne atcelt, reformas, kas izrietēja no II Vatikāna tā īstenošanas. Lai cik kritiski es izturējos pret to, kas notika Baznīcā pēc koncila, es tomēr biju dedzīgs II Vatikāna aizstāvis.

Mana nostāja lika man rūpīgi izpētīt koncila dokumentus, līdz tam pat, ka apguvu augstskolas kursu, kas veltīts tikai šo dokumentu lasīšanai un interpretēšanai. Kursu pasniedza cits “JPII katolis”, kurš arī mīlēja koncilu, bet žēlojās par tā īstenošanas veidu. Visu semestri iedziļinājāmies dokumentos un noskaidrojām  to “patieso interpretāciju” un to, kā tie būtu jāīsteno. Pēc šī kursa turpināju izpētīt koncila tekstus un turpināju uzskatīt, ka vienīgā problēma ir tā ieviešana praksē, nevis pats koncils. Es turpināju būt dedzīgs II Vatikāna aizstāvis.

Nu vairs neesmu.

/Roberto de Matei/

Benedikta XVI demisija ieies vēsturē kā viens no viskatastrofālākajiem mūsu gadsimta notikumiem, jo tā atvēra durvis ne tikai destruktīvam pontifikātam, bet arī situācijai, kad Baznīcā arvien vairāk vēršas plašumā haoss. Tagad, kad kopš nelaimi nesušā 2013. gada 11. februāra jau pagājuši septiņi gadi, gan Benedikta XVI dzīve, gan arī pāvesta Franciska pontifikāts nepielūdzami tuvojas noslēgumam. Mēs nezinām, kādā secībā risināsies notikumi, bet abos gadījumos pastāv risks, ka “sātana dūmi” apņems Kristus Mistisko Miesu tā, kā tas, iespējams, vēl nekad vēsturē nav noticis.

/Roberto de Mattei/

2020.gads paliks atmiņā kā vēsturiska pagrieziena gads pasaules dzīves ritējumā. Un, lai arī šķiet arvien ticamāk, ka koronavīrusu radīja komunistiskās Ķīnas gēnu inženierija (to pārliecinoši parāda Džozefa Tritto (Joseph Tritto) grāmata China Covid 19. The Chimera that Changed the World, Siena 2020”, “sociālās inženierijas” eksistence lielā mērā šķiet skaidra arī sabiedrības domas novirzīšanā – varbūt tā pat pārsteidz pašus revolucionāros spēkus, kuri iedomājušies, ka pārvalda pasaules likteņus.

Pāvests Francisks nesen izteica atzinīgus vārdus par argentīniešu klostermāsas Monikas Astorgas Kremonas darbu, kas administrē dzīvokļu kompleksu vīriešiem, kuri sevi uzskata par sievietēm.

Māsa Dīrdre Bairna (Deirdre Byrne), bijusī ķirurģe, atvaļināta armijas virsniece, 2020. gadā uzstājās Republikāņu Nacionālajā kongresā. Piedāvājam viņas 26. augusta runas pilnu tekstu:

Tēv Tomas! Es uzmanīgi izlasīju Jūsu eseju Vatikāna II koncils un Svētā Gara darbība, kas bija publicēta izdevumā Vatikānā 2020. gada 27. jūlijā. Man šķiet, ka Jūsu domas varētu apkopot divos teikumos:

Es spēju saprast daudzas izskanējušās bažas un atzīstu, ka daļa no uzskaitītā ir teoloģiski un doktrināli problemātiski jautājumi. Tomēr mani mulsina secinājums, ka Vatikāna II koncils kaut kādā veidā ir uzskatāms tieši par pirmsākumu un cēloni Baznīcas bēdīgajam stāvoklim šodien.

Agostīno Nobile

Tā kā neesmu no tiem, kas tic gadījuma sakritībām, es mēģināju salikt kopā personas un notikumus, kas maina dzīvi cilvēku miljardiem uz slikto pusi. Tie gan ir tikai pieņēmumi, tomēr  balstīti faktos, kas veido sarkano līniju, kura vēl nekad nav bijusi tik sarkana kā šobrīd. Es sagraušu dažus mītus par šiem notikumiem un varoņiem, sākot ar stāstu par Uhaņas vīrusu un turpinājumā aplūkojot kustību “Black Lives Matter” (BLM), Bergoljo, kreisos spēkus un Džordža Sorosa personību.

Es atļaušos sniegt savu ieguldījumu debatēs, kas pēc arhibīskapa Karlo Marijas Vigano iejaukšanās tika uzsāktas par Vatikāna II koncilu. Sākšu ar to, ka neesmu teologs, un man nepiemīt ne tāda autoritāte, ne arī tik liela kompetence šajā jautājumā kā plaši pazīstamajiem  komentētājiem, kas jau ir izteikuši savu viedokli šajā diskusijā. Es esmu tikai parasts žurnālists, kas ar kvēlu interesi seko līdzi notikumiem Vatikānā, un šī degsme ir mani pamudinājusi uzrakstīt arī divas grāmatas. Pirmā no tām iznāca vēl pirms diviem gadiem, un tās nosaukums ir “Pāvesta Franciska revolūcija – kā viņš pārveido Baznīcu virzienā no dona Milani uz Luteru”; otra grāmata tika izdota 2020. gada janvārī un saucas “Baznīca politikā – kā Itālijas Bīskapu konference ir mainījusies no Ruini laikiem līdz pāvestam Franciskam”. Abas grāmatas ir publicējusi izdevniecība Historica.

Intervija ar itāliešu modeli, kas veica ķīmisko abortu ar tableti RU 486, tika publicēta pēc tam, kad Itālijas veselības ministrija deva zaļo gaismu mājas aborta procedūras ar tableti RU 486 legalizācijai.