/Religion en Libertad/

Kļūst arvien vairāk acīmredzams, ka mūsu sabiedrība ir īpaši naidīga pret laulību. Spānijā notiek šķiršanās bez iemesla arī pēc 3 mēnešu laulības, tai pat laikā telefona kompānijas pieprasa vismaz 6 mēnešu līgumu ar mobilā tālruņa palikšanu konkrētajā tīklā. Ir tādi, kuri apprecas, neuzskatot par svarīgu uzticību un dzīvi ar vienu cilvēku.

Tāpēc ir vērts vairot piesardzības pasākumus, lai aizsargātu laulību. Tos piedāvā Džila Sevidža (Jill Savage), kas ASV ir dibinājusi organizāciju Hearts at home, kuras mērķis ir mudināt mātes “uz pilnu slodzi” veltīt sevi ģimenei un mājai.

Cilvēkus, kuri iebilst pret praida pasākumiem Rīgā, Latvijas sabiedriskie mediji attēlo kā „homofobus”. Daudzi politiķi un juristi uzsver, ka LGBT lobistu gājiens ir demokrātijas attīstības radītājs mūsu valstī. Kas notiks tālāk? 1980. gados amerikāņu speciālisti izstrādāja stratēģiju, kas jau ir mainījusi miljonu cilvēku domāšanu. Šodien šī stratēģija tiek realizēta arī Austrumeiropas valstīs.

1987. gadā rakstā geju žurnālā „Guide Magazine” Maršals Kirks apgalvoja, ka „jau drīzumā gudra un dinamiska mediju kampaņa var pārvērst geju kopienu par Rietumu civilizācijas krustmāti”. Savas idejas Kirks attīstīja grāmatā „Pēc ballītes. Kā 1990. gados Amerika pārvarēs savas bailes un naidu pret gejiem”. Kirka aprakstītā stratēģija pašlaik tiek izmantota visā pasaulē.

/Tēvs Marks Hodžīs/

Prinstona, Ņūdžersijas štats, 2015. gada 20. maijs.

LifeSiteNews.com interneta lapā tika publicēti socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas atklāja, ka pirmo reizi lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka homoseksuāli cilvēki "tādi ir piedzimuši." Saskaņā ar pēdējo Galapa (Gallup) aptauju, 51% amerikāņu ir atzinuši, ka geji un lesbietes par tādiem piedzimst. Tikai 30% aptaujāto atbildēja, ka seksuālo orientāciju nosaka ārējie faktori, tādi kā audzināšana un vide. Tomēr zinātne to nevar apstiprināt. Vismaz astoņi pasaules mērogā izdarīti pētījumi ir apstiprinājuši, ka homoseksualitāte nav ģenētiski nosacīta. Ģimenes Pētījumu Centra darbinieks Pīters Sprigs (Peter Sprigg) saka, ka daudzi nopietni ar vienšūnu dvīņiem izdarīti pētījumi ļauj apgalvot, ka nepastāv "homoseksualitātes gēns." Ja homoseksualitāte būt iedzimta un iepriekš noteikta, tad gadījumā, ja viens dvīnis būtu homoseksuāls, arī otram vajadzētu būt homoseksuālam. Kādā Jēlas un Kolumbijas universitātes izdarītajā pētījumā atklājās, ka homoseksualitāte ir raksturīga tikai 6.7% vienšūnu dvīņu zēniem un 5.3% vienšūņu dvīņu meitenēm. Ļoti zemais - apmēram 6% homoseksualitātes līmenis vienšūnas dvīņu vidū ir izskaidrojams ne tik daudz ar dabu, cik ar audzināšanu.