/Marks Jermaks/

Iespējamās pārdabiskās atklāsmes Medžugorjē, nelielā pilsētiņā Bosnijā un Hercogovinā, sākās pirms 34 gadiem. Kopš tā laikā katoļu aprindās norisinās karstas diskusijas par šī fenomena autentiskumu.

Aizdomas par to, ka ilgi gaidītais Vatikāna slēdziens par vīziju patiesumu varētu būt negatīvs, pēdējā laikā pastiprināja pāvesta Franciska izteikumi. Pavasarī, apmeklējot Bosniju un Hercegovinu, pāvests aprobežojās tikai ar vizīti Sarajevā. Atgriežoties Romā, Francisks atzīmēja: „Ir cilvēki, kuriem nemitīgi vajag jaunumus attiecībā uz kristīgo identitāti. Viņi ir aizmirsuši, ka Dievs mūs ir svaidījis, apzīmogojis un ielējis mūsu sirdīs savu Garu. Tādēļ viņi meklē. Piemēram, viņiem interesē, kur ir vizionāri, kas mums pateiks, ko Dievmāte ir paziņojusi pulksten četros pēcpusdienā... Ar to viņi arī dzīvo. Tā nav kristīgā identitāte. Pēdējais Dieva vārds ir „Jēzus”. Nekas vairāk”.

Lūgšana nav nemitīga uzmanības koncertēšana uz Dieva vai skaistiem, cēliem un dievbijīgiem tematiem. Protams, lūgšanas pamatā ir vēršanās pie Dieva, Viņa Vaiga kontemplācija un ieklausīšanās Dieva Vārdā. Taču atceries, ka „nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmais mīlēja” (1 Jāņa 4,10). Tu Dievam interesē bezgalīgi vairāk, nekā Viņš tev.

Par spīti dažiem uzskatiem Dievs nav egoistisks tirāns vai āksts, kurš sēž uz augsta troņa un piespiež sevi pielūgt, nepaklausības gadījumā piedraudot ar stingriem sodiem. Pēc svētā Ireneja teiktā, „Dieva gods ir cilvēks, kurš dzīvo”. Atliek piebilst – dzīvo pārpilnībā (sal. Jņ 10,10).

/Mirko Testa/

2012. gada 13. jūnijā 28 gadu vecumā nomira Klāra Korbella Petrillo (Chiara Corbella Petrillo). Viņu pielīdzina 20. gs. svētajai mātei Džannai Berettai Mollai (Gianna Beretta Molla), kura līdzīgi kā Klāra izvēlējās upurēt savu dzīvību vēl nedzimušā bērniņa dēļ.

Jau Klāras bērēs Romā pulcējās vairāki simti cilvēku, kuri bija dzirdējuši viņas dzīves liecību, kā arī bija dzīvojuši viņai līdzās. Daudzi no viņiem Klāras garīgajam tēvam Vito D'Amato izteica vēlēšanos labāk iepazīt šo īpašo sievieti. Gadu pēc Klāras nāves viņas un viņas vīra Enriko draugi Simone un Kristīna izdeva grāmatu par Klāras dzīvi – “Esam piedzimuši un vairs nekad nemirsim”.