/Gabriela Čerazo/ Katru gadu desmitiem tūkstošu bērnu tiek seksuāli izmantoti, spīdzināti, pārdoti verdzībā, un attēli pēc tam nonāk internetā: pedofilijas un pedopornogrāfijas noziegums turpina pieaugt un nest ienākumus. To denuncē asociācijas Meter 2015. gada ziņojums, kas 15.martā tika prezentēts Vatikāna radio preses konferences zālē. Pērngad asociācijas biedri ir fiksējuši vairāk nekā miljonu bilžu un video, kas pārpludina un cirkulē internetā, apstiprinot Eiropu kā pedofilu “tēviju”.

Pāvesta Franciska pontifikāts ir pilns dramatisma un pārsteigumu. Šobrīd Franciskam lielā mērā izdevies mainīt Baznīcas tēlu, pievēršot tās skatienu sabiedrības dzīves nomalēm. 

Pēc Jāņa Pāvila II, kurš 27 gadu laikā mainīja pasaules vaigu, un Benedikta XVI, kurš faktiski bija spiests nemitīgi saskarties ar konfrontāciju un salīdzinājumiem ar savu leģendāro priekšgājēju, Baznīcas priekšgalā stājies pāvests no Argentīnas. Jau no paša sākuma Francisks lika saprast, ka viņam ir sava, atšķirīga pāvesta kalpojuma vīzija. Franciska stils nav radīts mākslīgi, tas vienkārši ir turpinājums tam, ko viņš agrāk darījis Buenosairesas metropolīta statusā. Kā zināms, Argentīnā viņš dzīvojis vienkāršā dzīvoklī, nevis arhibīskapa pilī, piekopa pieticīgu dzīvesveidu, aktīvi apmeklējot patversmes, cietumus un graustu rajonus.

Ik pa laikam dzirdam iespaidīgus stāstus par sabiedrībā populāru cilvēku atgriešanos pie ticības, un katrs no tiem skar sirdi īpašā veidā. Šis ir stāsts par alternatīvo subkultūru – ne vienmēr vairuma sabiedrības saprastu vai atbalstītu, bet kuras pārstāvji drosmīgi atļaujas meklēt savu neparasto identitāti, un, kā zināms, tie, kas meklē – atrod. Uzdrošināšos apgalvot, ka arī Kristus bija alternatīvs – sava laika reliģisko līderu neatzīts un nesaprasts līdz pat naidam. Pārgalvīgs – pārkāpjot sabiedrībā noteiktās normas un stereotipus. Mēģināsim palūkoties uz šo Dieva alternatīvo pusi, ticot, ka Viņš darbojas daudz radošāk un neparastāk, kā cilvēks var iedomāties.