/Diane Montaņa/

Šīgada augustā, pirmo reizi kopš Romas paziņojuma par sešu Svētā Pija X priesteru brālības (FSSPX) bīskapu ekskomunikāciju, publiski izteicās bīskaps Atanāsijs Šneiders. Ekskomunikācija tika noteikta saistībā ar 1. jūlijā Ekonā veiktajām bīskapu konsekrācijām, kas notika pretēji pāvesta Leona XIV gribai.

Bīskaps Šneiders ir bijis viena no visaktīvākājām balsīm debatēs par šīm konsekrācijām, tādēļ viņa reakcija uz to sekām tika gaidīta ar īpašu interesi. Jau vairākus mēnešus iepriekš viņš vairākkārt mudināja pāvestu Leonu XIV piešķirt FSSPX apustolisko mandātu, tādējādi novēršot bīskapu konsekrēšanu bez pāvesta apstiprinājuma. Īpaši nozīmīgs bija viņa 24. februāra “Brālīgais aicinājums”, kurā Šneiders mudināja pāvestu rīkoties kā “tiltu veidotājam” un brīdināja par “patiesi nevajadzīgu un sāpīgu turpmāku šķelšanos Baznīcā”.

Savā jaunākajā tekstā “Dilemma starp uzticību skaidrai un neskartai katoliskās ticības mācībai un Brālības kanonisku atzīšanu no pāvesta puses” (pilns teksts zemāk) bīskaps Šneiders norāda, ka FSSPX ir nonākusi “traģiskas” un reti pieredzētas izvēles priekšā: palikt uzticīģiemkatoliskai mācībai, kā tā Baznīcā vienmēr ir tikusi mācīta, vai arī iegūt Svētā Krēsla oficiālu atzīšanu.

Pašreizējo situāciju viņš raksturo kā dilemmu, ar kādu Baznīcai jau reiz nācies saskarties tās vēstures gaitās — ceturtajā gadsimtā, kad līdzīgā situācijā nonāca svētais Atanāsijs, Aleksandrijas bīskaps. Pāvests Liberijs, imperatora spiediena ietekmē, bija stājies vienotībā arariāņu bīskapiem un pieprasīja, lai Atanāsijs rīkotos tāpat, taču viņš atteicās. Tā rezultātā pats pāvests viņu ekskomunicēja, apsūdzot “Baznīcas miera traucēšanā”.

Astanas (Kazahstāna) palīgbīskaps atturas no galīga vērtējuma par Vatikāna rīcību. Tā vietā viņš, atsaucoties uz šo vēsturisko piemēru, cenšas skaidrot apsvērumus, kas bija pamatā FSSPX lēmumam.

Komentējot šo jautājumu šī raksta autorei, bīskaps sacīja: “Es vēlos piedāvāt pārdomām materiālus par pašreizējo situāciju Baznīcā, kā arī vēsturiskus piemērus, kas palīdzētu labāk izprast dilemmu, kurā, pēc Svētā Pija X priesteru brālības domām, tā pašlaik atrodas.”

Savā paziņojumā bīskaps Šneiders arī uzsver, ka FSSPX nevis apdraud Baznīcas vienotību, bet, iestājoties par skaidrību doktrīnas un liturģijas jautājumos, sniedz Baznīcai “neatsveramu kalpojumu” ar “vēsturisku nozīmi”.

Viņš norāda, ka šis kalpojums varētu būt nozīmīgs visai Baznīcai, ja Roma izvēlētos atzīt FSSPX nostāju:

“Ja Svētais Krēsls nopietni izvērtētu šo FSSPX nostāju un turklāt atzītu objektīvās neskaidrības atsevišķos Otrā Vatikāna koncila izteikumos un Jaunās Mises rita tekstos, tas nozīmētu modernisma projekta Baznīcā beigu sākumu — projekta, kas faktiski aizsākās pirms vairāk nekā simts gadiem.”

Zemāk publicēts bīskapa Atanāsija Šneidera paziņojums.

*****

Maljorkas diecēzes priestera un teoloģijas profesora, Haimes Merkanta Simo (Jaime Mercant Simó) pārdomu kopsavilkums.

*****

1. FSSPX Aktualitātes: Godātais Ģenerālpriekšniek, jūs tikko publiski paziņojāt par savu nodomu šī gada 1. jūlijā veikt jaunas bīskapu konsekrācijas Svētā Pija X Brālības vajadzībām. Svētā Pija X Brālībai. Kāpēc jūs to paziņojāt tieši šodien, 2. februārī?

Pr. Davide Paljarāni: Vissvētākās Jaunavas Marijas Šķīstīšanas svētki Brālībā ir ļoti nozīmīgi. Tā ir diena, kad kandidātus uz priesterību ieģērbj sutanās. Mūsu Kunga Prezentācija svētnīcā, ko šajā dienā svinam, viņiem atgādina, ka viņu formācijas un sagatavošanās ordinācijai atslēga ir sevis ziedošana, kas notiek caur Marijas rokām. Šie ir ļoti svarīgi Marijas svētki, jo, paziņojot Dievmātei par sāpju zobenu, Simeons skaidri parāda viņas kā Līdzatpestītājas lomu līdzās viņas dievišķajam Dēlam. Mēs redzam, ka Dievmāte ir saistīta ar mūsu Kungu no viņa zemes dzīves sākuma līdz pat viņa upura piepildījumam Kalvārijā. Tāpat Dievmāte pavada nākamo priesteri viņa formācijā un visā dzīvē: tieši viņa turpina veidot mūsu Kungu viņa dvēselē.

Šī gada 24.februārī Astanas palīgbīskaps Kazahstānā, Atanāzijs Šnaiders (Athanasius Schneider) publicēja atklātu, pāvestam Leonam XIV adresētu vēstuli.

Vēstules tekstu, kuras tulkojumu atradīsiet zemāk, bīskaps Šnaiders uzticēja ASV žurnālistei Diānai Montaņai (Diane Montagna). Līdz ar Vatikāna ekspertes komentāriem tas tika publicēts viņas Substack vietnē (šeit).

Savā vēstulē ar virsrakstu “Brālisks aicinājums pāvestam Leonam XIV celt tiltu ar Svētā Pija X priesteru brālību”, bīskaps aicina pāvestu uz pastorālu dāsnumu un Baznīcas vienotību tādā brīdī, ko viņš raksturo kā izšķirošu nākotnes attiecībām starp Svēto Krēslu un tradicionālo priesteru brālību.

Šnaidera vēstule nāca klajā pēc Svētā Pija X priesteru brālības (Fraternitas Sacerdotalis Sancti Pii X, saīsinājumā — FSSPX) paziņojuma, ka tā turpinās gatavoties bīskapu konsekrācijai bez pāvesta pilvarojuma, neskatoties uz Vatikāna brīdinājumu, ka šis solis sekmēs „izšķirošu Baznīcas kopības pārrāvumu (šķelšanos)”.

FSSPX Latvijā ir maz pazīstama. Informācijai neliels izvilkums no FSSPX Latvijas mājas lapas:

“Svētā Pija X Priesteru Brālība ir apustuliskās dzīves institūts, kura galvenais mērķis ir priesteru formācija. Laikā, kad ne tikai izplatīts ateisms, agnosticisms un indiferentisms, bet arī neskaitāmas maldu mācības gan doktrīnā, gan morālē, gan kultā, ir nepieciešami priesteri, kas apvienoti līdzīgi misionāru ordeņiem, varētu sludināt katoliskās ticības patiesības un ar tradicionālo Liturģiju, sakramentiem un garīgo dzīvi nestu žēlastības dzīvi dvēselēm.

FSSPX ir katoliskās Baznīcas institūcija, kas dibināta saskaņā ar visām Kanonisko Likumu prasībām. Brālības dibinātājs ir arhibīskaps Marsels Lefevrs, un 1970. gada 1. novembrī to oficiāli atzina Baznīcas autoritātes (Frīburā, Šveicē). Turoties pie Baznīcas Tradīcijas, Sv. Pija X Brālības priesteri upurē Visu Laiku svētā Pija V Misi (pazīstamu arī kā Tridentas Misi), ik dienas lūdzoties par Romas pāvestu Leonu XIV”. (sk. FSSPX).

Turoties pie tradicionālās teoloģijas, kas bija atzīta pirms Vatikāna II koncila, brālība kritizē dažas koncila reformas (piemēram, reliģijas brīvības, ekumenisma un liturģijas jautājumos). Spriedze īpaši saasinājās 1988. gadā, kad arhibīskaps Marcels Lefevrs, vēloties nodrošināt priesteru brālības nākotni (dvēseļu aprūpi, sakramentu piešķiršanu nereformētajā Romas ritā un priesteru ordināciju), bez pāvesta atļaujas konsekrēja četrus bīskapus, kas izraisīja kanonisku konfliktu ar Pāvestu Jāni Pāvilu II. Lai gan vēlāk tika veikti soļi izlīguma virzienā — pāvests Benedikts XVI atcēla ekskomunikāciju 2009.gadā, savukārt Francisks deva atļauju brālības priesteriem likumīgi pieņemt grēksūdzes (2015.g) un asistēt laulības (2017.g.) —  pilnīga vienošanās starp brālību un Svēto Krēslu joprojām nav panākta.

Šobrīd Sv. Pija X priesteru brālībai ir palikuši tikai divi cienījama vecuma  bīskapi, tāpēc, lai nodrošinātu brālības pastāvēšanu, priesteru ordināciju, sakramentu piešķiršanu un dvēseļu aprūpi, FSSPX brālības generālpriekšnieks pr. Davide Paljarāni izsludināja, ka šī gada 1.jūlijā tiks iesvētīti jauni bīskapi.

Benedikta XVI pontifikāta laikā bīskaps Šnaiders ir bijis Vatikāna vizitators FSSPX semināros, kas viņam sniedza iespēju iepazīt priesteru brālības struktūru, tās vadību un ticīgos tiešā kontaktā. Viņa aicinājums pāvestam nāk laikā, kad katoļu pasaulē notiek intensīvas debates, reakcijām svārstoties no piesardzīgas cerības uz izlīgumu līdz atkārtotiem aicinājumiem Vatikānam veikt disciplināras darbības.

Bīskaps Šnaiders iesaka pāvestam Leonam XIV, lai viņš neatturētos no izšķirošas darbības un  neļautu „patiesajam Apredzības brīdim” paiet secen. Viņš brīdina, ka, atsakoties no iespējas piešķirt  apustulisko pilnvarojumu, pastāv risks nostiprināt to, ko viņš sauc par „patiesi nevajadzīgu un sāpīgu” šķelšanos ar FSSPX – šķelšanos, ko vēsture nevarētu viegli ignorēt.

Laikā, kad Baznīca uzstājīgi runā par sinodalitāti, pastorālo plašumu un Baznīcas iekļaujošo raksturu, Viņa Ekselence apgalvo, ka autentiska vienotība jāattiecina arī uz tiem ticīgajiem, kas pieder pie Svētā Pija X priesteru brālības. Viņš norāda, ka pāvestam ir jāizlemj, vai šis Baznīcas vēstures posms paliks atmiņā kā brīdis, kad tika dāsni veidots vienotības tilts jeb kā jaunas šķelšanās laiks, ko varēja novērst.

Zemāk ir bīskapa Šnaidera pilns aicinājuma teksts pāvestam Leonam XIV.

*****