Man šķiet svarīgi un interesanti piedāvāt civitas.lv lasītājiem labi dokumentētu vācu medicīnas doktores Evas Marijas Hobigeras (Eva Maria Hobiger) rakstu par aktuālo tēmu, ko izvairās un ignorē iztirzāt pat Baznīcas laikraksti.

Šo tulkojumu veltu gan Latvijas katoļu bīskapiem, priesteriem, īpaši tiem, kas ar fanātisku pārliecību aģitē tādu vakcīnu injicēšanu, ko ir aptraipījušas abortētu bērnu asinis, gan arī Franciskam un Ticības mācības kongregācijas vadībai. Zinot patiesību par abortēto bērnu izmantošanu vakcīnu ražošanā, var tikai raudāt par šo prelātu un teologu sirds aptumšotību. Līdzīgi sv. Stefana, pirmā mocekļa gadījumā, viņi “aizbāza savas ausis”, lai nedzirdētu patiesību.

Cik daudz cilvēku aizdomātos par aborta aptrapīto vakcīnu lietošanas moralitāti, ja Baznīcas morālās autoritātes nebūtu kategoriski apgalvojušas, ka tas ir absolūti morāli pieņemami. Tādējādi ļoti daudzi cilvēku tiek burtiski pagrūsti akceptēt ne tikai iespējamo un bieži reālo kaitējumu veselībai, principā parakstot “balto lapu” par nevienam nezināmiem ilgtermiņa veselības traucējumiem, ne tikai tiešo (nevis attālināto) fizisko saikni ar abortēto bērnu šūnām (AstraZeneca un Johnson &Johnson vakcīnu ražošanā tiek izmantotas abortēto bērnu DNS, kā to apliecina Hobiger), bet arī metafizisko saikni ar idejas arhitektu, ar ražotāja nodomu. Vai ir izpētīts, kāda ietekme un garīgs kaitējums rodas no apzinātas izvēles pieņemt labumu, kas ir cieši saistīts ar abortētā bērna bioloģiskā materiāla izmantošanu?

Jau 2005.gada Pontifikālā dzīvības akadēmija (vēl pirms reorganizācijas Franciska laikā) par to zināja un bija izpētijusi plānotā abortā nogalināto bērnu bioloģiskā materiāla izmantošanu medicīnā, reaģējot uz Debras L. Vinedžas, Children of God for Life dibinātājas, trauksmi. Atbilde uz ASV pro-life līderes jautājumu un pierādījumiem bija “Morālās pārdomas par vakcīnām, kas ir izgatavotas no abortētā cilvēciskā augļa šūnām” (šeit), aicinot katoļus, ārstus, ģimenes tēvus reaģēt un pacelt savas balsis pret ilegālo industriju, ko bez “sirdsapziņas pārmetumiem izvērš farmaceitu kompānijas”. Turklāt toreizējā Dzīvības akadēmija aicināja ticīgos izmantot “sirdsapņas iebildumu” pret šādu nemorālo vakcīnu izmantošanu, izdarot spiedienu uz farmaceitu kompānjām ētisko vakcīnu ražošanā. To absolūti ignorē oficiālā Baznīca šodien, nereti rīkojoties pilnīgi pretēji kā framaceitu koncernu pārdošanas aģents.

2020.gada dokumentā “Nota par dažu covid-19 vakcīnu lietošanas morāliskumu” Ticības mācības kongregācija, pamatojoties uz Pontifikālās dzīvības akadēmijas principiem, izvirzīja divus nosacījumus, kas zināmos apstākļos atļautu tādu vakcīnu lietošanu, taču pieci Romas katoļu bīskapi, starp kuriem ir arī mūsu kardināls Pujats, šos principus sauc par "abstraktiem" un noraida (šeit un šeit). 

Atbildība ir atkarīga no ļaunuma apzināšanās pakāpes. Protams, daudzi uzticas valsts iestāžu vai Baznīcas autoritātēm (atsevišķiem indivīdiem), paši nemeklējot un nepētot dziļāk šo jautājumu.Daudzi, protams, to pieņem brīvprātīgi, kā tam ir jābūt, katram izsverot riskus un ieguvumus. Tomēr daudzi pieņem kovid poti zem valsts institūciju vai darbadevēju atklātas vai slēptas šantāžas/spiediena, neiedziļinoties morālajos jautājumos. Tomēr tai pašā laikā daudzi cilvēki gluži pretēji, tieši protestējot pret spiedienu un propagandu, skaidri pasaka: “Es nevakcinēšos!”. Arī šajā gadījumā cilvēku nepārprotamo “nē” uzspiestai vakcinācijai drīzāk diktē nevis akūtais vakcinācijas morālais jautājums, bet gan neattaisnots un nepietiekami motivēts spiediens. Tā ir cīņa par cieņu un brīvību, kā arī noraidījums būt par izmēģinājuma trusi globālajā eksperimentā.

Atbildības pakāpe ir dažāda, bet kā Kristus teica Romas impērijas civilās varas pārstāvim Jūdejā attiecībā pret jūdu garīgajām autoritātēm: “Lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.” (Jņ 19,11)

Lai ir saistoša lasāmviela!

Raksts ir publicēts Baznīcas sociālās mācības observatorijā Van Thuan.

Aleksandrs Stepanovs

*****

Divi itāliešu filozofi publicē īsu kritisku vēstuli, brīdinot sabiedrību, kura atrodas “despotiskā režīma” priekšā, kas līdz ar Green pass ieviešanu ar likuma palīdzību deskriminē savus pilsoņus, kuri to uztver ar “neapzinātu vieglumu”.

Divi atklātās vēstules autori ir Itālijā plaši pazīstami politiskie un sabiedriskie darbinieki. Tas ir Masimo Kačari (Massimo Cacciari), filozofs, rakstnieks, politiķis, kas sevi pieskaita pie “kreisā” spārna, Venēcijas mērs (1993-2000; 2005-2010). Un profesors Džoržo Agambens (Giorgio Agamben), kas pasniedza Francijas, Anglijas un Itālijas augstskolās. 2012.gada 13.novembrī saņēma doktora grādu honoris causa teologijā Frīburgas universitātē, lasot konferenci ar nosaukumu Mysterium iniquitatis, kas tika publicēta kā grāmata Il mistero del male (Ļaunuma noslēpums). 2006.gadā filozofs saņēma Eiropas prēmiju Charles Veillon par publicista darbu un 2018.gadā Nonino prēmiju “Mūsu laikmeta skolotājs”.

Agambens ir pētījis un rekonstruējis ārkārtas stāvokļa doktrīnas ģenealoģiju antīkās Romas republikā un attiecinājis to uz mūsdienu demokrātijām, norādot, ka parlamentārā demokrātija ir tikai Leviatana maska un ka “ārkārtas stāvoklis” nav vienkārša kļūda demokrātiskās valsts darbībā, bet politiskās elites tendence iegūt neierobežoto varu un kontroli par pilsoņiem. Tiesiskums un juridiskās procedūras ir spēkā tikai tad, ja valstī nav ārkārtas situācijas. Aiz konstitucionālā likuma “slēpjas” absolūtās varas suverēns, kurš kontrolē likuma varas piemērošanu pēc sava ieskata.

Savu vēstuli itāliešu filozofi publicēja Neapoles filozofijas studiju itāliešu institūta mājaslapā (Istituto Italiano per gli Studi Filosofici), kas “nav saistīta ne ar vienu politusku frakciju”. Atklātā vēstule, izsauca milzīgo rezonanci un diskusijas tālu ārpus Itālijas robežām, jo skar aktuālo tēmu par demokrātiju un brīvību, ko apdraud “zaļās caurlaides” ieviešana. Tikai Neapoles filozofijas institūta vietnē kopš 26.julija tas tika izlasīts 152 149 reizes (uz 04.08) un tas neskaitot atsauces, citātus, tulkojumus citās valodās.

Aleksandrs Stepanovs

*****

Turpinās diskusija par Franciska motu proprio “Traditionis custodes”. Piedāvāju pārdomām vairākus komentārus.

Pirmais nāk no kardināla Gerharda Millera, bijušā Ticības mācības kongregācijas prefekta, kurš raksturojot Franciska dokumentu teica, ka “tā vietā, lai novērtētu avju smaržu, gans smagi sit viņas ar savu spieķi” (pilns teksts šeit).

******