Garīgais ļaunums eksistē, un tā nav abstrakcija. Par to liecina daudzu cilvēku pieredze, kuri ir piedzīvojuši dēmoniskus uzbrukumus vai pat apsēstību. Šodien publicējam interviju ar katoļu priesteri, eksorcistu Edmundu Šaņavski (Edmund Szaniawski), kurš kalpo Liheņas Dievmātes sanktuārijā Polijā. Viens no briesmīgajiem gadījumiem, ko viņš apraksta, ir saistīts ar bijušo sātanisti no Latvijas.

Aprakstot savu personīgo pieredzi, impulsīvi vispirms gribētos pasūdzēties, kā tiku ievainots un pārprasts – sievas, viņas mīļākā, mūsu bērnu, paša mātes un māsu, sievastēva pārprasts un ievainots, - un šo sarakstu es varētu vēl turpināt. Es pat varu viņu vainu ļoti saprātīgi un pārliecinoši parādīt – jo sieva mani daudzkārtīgi krāpa, bet beigās, atņemot man bērnus, kopā ar viņiem pārcēlās uz sava mīļākā mājām. Vecākie bērni no manis atteicās, sievas un sievasmātes ietekmēti, bet sievastēvs jau sen visu zināja, to visu pieņēma, un kopā ar manu sievu gandrīz divus gadus gatavojās viņas aiziešanai pie mīļākā. Varētu vēl tālāk uzskaitīt netaisnības, kas mani piemeklēja, bet tam nav jēgas. Norēķināšanās jāatstāj pašam Dievam, tāpēc ka Viņam pieder atriebība, Viņš atmaksās (sal. Rom 12,19).

Jau tuvākajā laikā celibāts varētu tikt pārskatīts. Tomēr šis lēmums skars tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus. Bezlaulība Katoļu Baznīcā arī turpmāk paliks par pienākumu un Debesu valstības zīmi.

Pirms dažām dienām Itālijas masu mediji ziņoja par kādu interesantu pāvesta Franciska izteikumu sakarā ar celibātu. Pēc pāvesta teiktā, viņš nemitīgi „nodarbojas ar šo jautājumu”. Vai tas nozīmē, ka šī pontifikāta laikā mūs sagaida kādas izmaiņas?