Gatavojoties izlīgšanas sakramentam, pats grūtākais nosacījums bieži mēdz būt grēku nožēla. Skaidrs, ka atzīt un nožēlot savus grēkus nav viegli. Katrā ziņā modernā kultūra mēģina mūs pārliecināt, ka esam paši ģeniālākie un par visu varam lemt pēc pašu ieskatiem. 

Nākamā problēma ir dzīves tempa paātrināšanās, kā rezultātā mums trūkst laika apstāties un pārdomāt savu stāvokli. Grūtības izraisa „īstermiņa mērķu kultūra”. Esi atpūties citā kontinentā? Tagad krāj naudu tālākiem braucieniem! Iegādājies automašīnu? Sāc veidot uzkrājumus labākam, mūsdienīgākam auto! Konkrēta cilvēka dzīves perspektīva koncentrējas uz šādiem mērķiem, zaudējot kopējo ainu, neuztverot dzīvi kā vienotu veselumu. Tāpat zūd priekšstats par tieksmi pēc pārdabiska mērķa un labuma. 

Šīs domāšanas shēmas galu galā apgrūtina mūsu spēju apzināties savus grēkus un tos nožēlot. Tālāk pievērsīsimies dažiem maldīgiem priekšstatiem.

Bijusī ‘Pludmales patruļas’ un ‘Playboy’ zvaigzne Pamela  Andersone (Pamela Anderson) publiski runā par pornogrāfijas postošo ietekmi. Andersone kopā ar rabīnu Šmulī Boteku (Shmuley Boteach) publicēja diskusiju laikrakstā Wall Street Journal, kur viņa aizstāvēja viedokli, ka pornogrāfijai ir ‘graujošs iespaids uz vīrieša dvēseli un viņa spēju funkcionēt kā vīram un, tālākejot, arī kā tēvam. Tās ir publiskas, nopietnas, bezprecedenta briesmas, kuras mūsdienās tiek radītas caur absolūti brīvu, anonīmu pornogrāfijas pieejamību un tās vieglo izplatīšanas iespēju.’

/Marks Jermaks/

Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām Katoļu Baznīca svin Dieva Žēlsirdības svētkus, ko savulaik ieviesa svētais pāvests Jānis Pāvils II. Kāpēc tā?

Dieva Žēlsirdības kults saistīts ar atklāsmēm, ko saņēma poļu klostermāsa no Žēlsirdības Dievmātes kongregācijas Faustīna Kovaļska. 1935.gadā māsai Faustīnai parādījās Jēzus, Kurš aicināja pasludināt visai pasaulei vēsti par Dieva Žēlsirdību. 2000. gadā Jānis Pāvils II iecēla māsu Faustīnu svēto kārtā.

Jēzus Kristus atnācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais. (1Tim 1, 15)

„Patiesas grēka sajūtas atjaunošana ir pirmais līdzeklis, pārvarot nopietno garīgo krīzi, kas nomāc mūsdienu cilvēku”, 1984. gadā rakstījis pāvests Jānis Pāvils II (Reconciliatio et poenitentia). Šodien, kad ticības krīze kļuvusi vēl dziļāka, svētā pāvesta vārdi skan īpaši aktuāli. Kādēļ jāsāk tieši ar grēka sajūtu? Tādēļ, ka, pēc Jāņa Pāvila II vārdiem, tā cieši saistīta ar Dieva sajūtu. Zaudējot grēka sajūtu, cilvēka attiecības ar Dievu automātiski sarūk. Pāvests piebilst: jāuztur cerība uz to, ka „svētīgā grēka sajūta uzplauks no jauna”.