Vietnē AbortionChangesYou.com divas vecākas sievietes dalījās ar skumjām par pirms daudziem gadiem notikušo.

Šķiet, ka tas nav iespējams, ka brīnums notiek pakāpeniski. Normāli tie, kas tic Dievam, stāvot nedziedināmas slimības priekšā, ir pieraduši domāt, ka Kunga atbilde uz lūgšanām būs vai nu iekšējais spēks, kas ļauj pieņemt savu slimības stāvokli, vai pēkšņa dziedināšana, atgriežot veselību vienā mirklī. Turpretī  22 gadus vecās amerikānietes Viktorijas Arlenas (Victoria Arlen) neticamais stāsts liecina pasaulei, ko nozīmē neatmest cerību un cīnīties gadiem ilgi līdz pilnīgai veselības atgūšanai, kad visa pasaule, galvenokārt zinātniskā, to uzskatīja par neiespējamu.

Lūgšana nav veids, kā „piespiest” Dievu izpildīt mūsu gribu. Kristietim jāpatur prātā, ka laba lūgšana pirmām kārtām izmaina viņu pašu. Arī harismātiskas aizlūgšanas dalībniekiem būtu jāizturas pret notiekošo piesardzīgi un ar veselo saprātu, intervijā skaidro dogmatiskas teoloģijas doktors pr. Gregors Stšelčiks (Grzegorz Strzelczyk): Kristietība nesniedz vieglus risinājumus. Tā sludina, ka nepastāv neviens veids, kā kontrolēt realitāti. Mēs ticam – un šī ir mūsu reliģijas fundamentālā pārliecība – ka brīvības Dievs ļāvis mums pašiem par sevi lemt. Vienlaikus arī Viņš neļauj ar Sevi manipulēt.

Ko darīt, ja mēs lūdzam dziedināšanas nodomā par sevi vai citu personu, tomēr dziedināšana neiestājas? Atbilde atrodama Evaņģēlijā. Vienā no līdzībām Jēzus liek saprast, ka ticīgajiem no turpmākas lūgšanas nebūtu jāatsakās.