Šī gada 24.februārī Astanas palīgbīskaps Kazahstānā, Atanāzijs Šnaiders (Athanasius Schneider) publicēja atklātu, pāvestam Leonam XIV adresētu vēstuli.

Vēstules tekstu, kuras tulkojumu atradīsiet zemāk, bīskaps Šnaiders uzticēja ASV žurnālistei Diānai Montaņai (Diane Montagna). Līdz ar Vatikāna ekspertes komentāriem tas tika publicēts viņas Substack vietnē (šeit).

Savā vēstulē ar virsrakstu “Brālisks aicinājums pāvestam Leonam XIV celt tiltu ar Svētā Pija X priesteru brālību”, bīskaps aicina pāvestu uz pastorālu dāsnumu un Baznīcas vienotību tādā brīdī, ko viņš raksturo kā izšķirošu nākotnes attiecībām starp Svēto Krēslu un tradicionālo priesteru brālību.

Šnaidera vēstule nāca klajā pēc Svētā Pija X priesteru brālības (Fraternitas Sacerdotalis Sancti Pii X, saīsinājumā — FSSPX) paziņojuma, ka tā turpinās gatavoties bīskapu konsekrācijai bez pāvesta pilvarojuma, neskatoties uz Vatikāna brīdinājumu, ka šis solis sekmēs „izšķirošu Baznīcas kopības pārrāvumu (šķelšanos)”.

FSSPX Latvijā ir maz pazīstama. Informācijai neliels izvilkums no FSSPX Latvijas mājas lapas:

“Svētā Pija X Priesteru Brālība ir apustuliskās dzīves institūts, kura galvenais mērķis ir priesteru formācija. Laikā, kad ne tikai izplatīts ateisms, agnosticisms un indiferentisms, bet arī neskaitāmas maldu mācības gan doktrīnā, gan morālē, gan kultā, ir nepieciešami priesteri, kas apvienoti līdzīgi misionāru ordeņiem, varētu sludināt katoliskās ticības patiesības un ar tradicionālo Liturģiju, sakramentiem un garīgo dzīvi nestu žēlastības dzīvi dvēselēm.

FSSPX ir katoliskās Baznīcas institūcija, kas dibināta saskaņā ar visām Kanonisko Likumu prasībām. Brālības dibinātājs ir arhibīskaps Marsels Lefevrs, un 1970. gada 1. novembrī to oficiāli atzina Baznīcas autoritātes (Frīburā, Šveicē). Turoties pie Baznīcas Tradīcijas, Sv. Pija X Brālības priesteri upurē Visu Laiku svētā Pija V Misi (pazīstamu arī kā Tridentas Misi), ik dienas lūdzoties par Romas pāvestu Leonu XIV”. (sk. FSSPX).

Turoties pie tradicionālās teoloģijas, kas bija atzīta pirms Vatikāna II koncila, brālība kritizē dažas koncila reformas (piemēram, reliģijas brīvības, ekumenisma un liturģijas jautājumos). Spriedze īpaši saasinājās 1988. gadā, kad arhibīskaps Marcels Lefevrs, vēloties nodrošināt priesteru brālības nākotni (dvēseļu aprūpi, sakramentu piešķiršanu nereformētajā Romas ritā un priesteru ordināciju), bez pāvesta atļaujas konsekrēja četrus bīskapus, kas izraisīja kanonisku konfliktu ar Pāvestu Jāni Pāvilu II. Lai gan vēlāk tika veikti soļi izlīguma virzienā — pāvests Benedikts XVI atcēla ekskomunikāciju 2009.gadā, savukārt Francisks deva atļauju brālības priesteriem likumīgi pieņemt grēksūdzes (2015.g) un asistēt laulības (2017.g.) —  pilnīga vienošanās starp brālību un Svēto Krēslu joprojām nav panākta.

Šobrīd Sv. Pija X priesteru brālībai ir palikuši tikai divi cienījama vecuma  bīskapi, tāpēc, lai nodrošinātu brālības pastāvēšanu, priesteru ordināciju, sakramentu piešķiršanu un dvēseļu aprūpi, FSSPX brālības generālpriekšnieks pr. Davide Paljarāni izsludināja, ka šī gada 1.jūlijā tiks iesvētīti jauni bīskapi.

Benedikta XVI pontifikāta laikā bīskaps Šnaiders ir bijis Vatikāna vizitators FSSPX semināros, kas viņam sniedza iespēju iepazīt priesteru brālības struktūru, tās vadību un ticīgos tiešā kontaktā. Viņa aicinājums pāvestam nāk laikā, kad katoļu pasaulē notiek intensīvas debates, reakcijām svārstoties no piesardzīgas cerības uz izlīgumu līdz atkārtotiem aicinājumiem Vatikānam veikt disciplināras darbības.

Bīskaps Šnaiders iesaka pāvestam Leonam XIV, lai viņš neatturētos no izšķirošas darbības un  neļautu „patiesajam Apredzības brīdim” paiet secen. Viņš brīdina, ka, atsakoties no iespējas piešķirt  apustulisko pilnvarojumu, pastāv risks nostiprināt to, ko viņš sauc par „patiesi nevajadzīgu un sāpīgu” šķelšanos ar FSSPX – šķelšanos, ko vēsture nevarētu viegli ignorēt.

Laikā, kad Baznīca uzstājīgi runā par sinodalitāti, pastorālo plašumu un Baznīcas iekļaujošo raksturu, Viņa Ekselence apgalvo, ka autentiska vienotība jāattiecina arī uz tiem ticīgajiem, kas pieder pie Svētā Pija X priesteru brālības. Viņš norāda, ka pāvestam ir jāizlemj, vai šis Baznīcas vēstures posms paliks atmiņā kā brīdis, kad tika dāsni veidots vienotības tilts jeb kā jaunas šķelšanās laiks, ko varēja novērst.

Zemāk ir bīskapa Šnaidera pilns aicinājuma teksts pāvestam Leonam XIV.

*****

/Žanna Smite, LifeSiteNews/

Bīskaps Atanāzijs Šnaiders (Athanasius Schneider) noteikti ir visvarirāk pieminētais bīskaps, kurš iebildis pret abortu aptraipītām vakcīnām, bet kā bijušais komunistiskās valsts pilsonis, bērnībā dzīvojis Padomju Savienības dalībvalstī, viņš ir arī ļoti pret “sanitāro diktatūru”, kas tik daudzās valstīs tiek ieviesta, aizbildinoties ar cīņu pret COVID-19. Tā kā Francija ieiet arvien totalitārākā sistēmā, kur no 15. septembra būs obligāta vakcinācija pret Covid, un kurā gan sabiedrība, gan darbinieki būs spiesti uzrādīt „sanitāro caurlaidi” daudzām elementārām dzīves vajadzībām, bīskaps Šneiders atbildēja uz LifeSite jautājumiem par šo bezprecedenta prasību eshatoloģisko dimensiju.

"Skaidri sakot, es nesaku, ka šī ir tiešā zvēra zīme, bet daļēji tā varētu būt šīs zīmes iepriekšēja konfigurācija," viņš atbildēja, vairākas reizes atkārtojot, ka noteiktie pasākumi tādā veidā padara valsti par Jūsu ķermeņa "īpašnieku".

"Ja valdībai ir absolūtas pilnvaras piespiest jūs un pateikt, kādam jābūt jūsu ķermenim, tad jūs esat zaudējis pēdējo privātumu, jo jūsu ķermenis pieder jums," viņš teica.

Bīskaps Šnaiders ļoti skaidri paskaidroja, ka mums ir divkāršs pienākums pretoties šīm norisēm: apzinīgam iebildumam pret abortu aptraipitu vakcīnu lietošanu ir jāiet kopā ar praktisku pretestību, piemēram, izveidojot tīklus, kas ļauj cilvēkiem pirkt un pārdot, kā arī ceļot , bez nepieciešamības iegūt sanitāro caurlaidi.

“Mums jau tagad jāmeklē visas praktiskās iespējas, lai izvairītos no šīs jaunās piespiedu diktatūras pār mūsu ķermeni un mūsu brīvību. Ja mēs to nedarīsim, radīsies pilnīgs totalitārisms, un tas būs katras cilvēku sabiedrības gals, ”viņš teica, vairāk nekā vienu reizi lietojot vārdu“ verdzība”, lai aprakstītu piespiedu pasākumu sekas pret Francijas pilsoņiem.

Bet bīskapa Šnaidera vēstījums nav tikai pesimistisks. Skatoties no mūžības viedokļa, pašreizējā situācija būs „dvēseļu labā”, viņš uzsvēra, atgādinot, ka viss, ko Dievs atļauj, galu galā veicina Viņa lielāku godību.

Tāpat bīskaps Šnaiders netic, ka transhumānismam ļaus uzplaukt līdz tādam līmenim, ka zinātnes spēki radīs jauna veida cilvēku: “Dievs to neatļaus.”

Visbeidzot, viņš mudināja visus ticīgos steigties Jaunavas Marijas patvērumā, kurai ir visas aizlūgšanas tiesības mūsu vārdā.

*****