Viena no īpaši populārām Baznīcas nomelnošanas tehnikām ir mēģinājumi kompromitēt katoļu garīdzniekus - tos, kuri izvēlas radikālu ceļu, saliekot nabadzības, paklausības un šķīstības svētsolījumus. Jau kopš Reformācijas laikiem centrālo vietu antikatoliskajā propagandā ieņēma katoļu ordeņi. 

Sekularizāciju ir radījušas konkrētas politiskas aprindas un parlamentāras koalīcijas, iedvesmojoties no ļoti specifiskiem antikatoliskiem uzskatiem. Šo uzskatu pamatā ir veco un jauno antikatolisko fobiju un aizspriedumu sajaukums.

Aleksis de Tokvils, viens no izcilajiem franču domātājiem, 19. gadsimtā aizdomājies, kāpēc 18. gadsimtā bezdievība Francijā bija kļuvusi par “vispārēju kaislību”. Viņaprāt, atslēga ir antikatoliskā propaganda, ko vairākus gadu desmitus realizējušas apgaismības elites. 

19. gadsimts kļuva par pirmās lielās sazvērestības teorijas laikmetu. Runa ir par “jezuītu sazvērestību”. Kopš izdevuma Monita secreta (1612) publicēšanas informācijas telpā aizvien vairāk izplatījās priekšstats par jezuītu savtīgumu, ambīcijām un varaskāri.