Lielā gavēņa noslēgumā piedāvājam pr. Edija Sileviča pārdomas par gandarīšanu un grēku nožēlu, ko viņš teica Saldus katoļu draudzes rekolekcijās 31.martā. Savas atziņas pr. Edijs smeļ no Baznīcas Tradīcijas, sevišķi no svētā Arsas prāvesta garīgā mantojuma. Svētais Jāņis Marija Vianejs savas dzīves pēdējos desmit gadus pavadīja biktskrēslā līdz 19 stundām diennaktī. Viņš akūti izjuta grēka smaguma realitāti un zināja   piedāvāt grēciniekam grēka pretindi – gandarīšanu. Alsungas prāvesta vārdi ir sātīga barība tiem, kas meklē garīgumu mūsdienās. Viņa sprediķi var noklausīties Radio Marija Latvija ierakstā facebook kontā (šeit).  

Pārāk bieži mēs gavēni uztveram par sērošanas laiku, par tādu bezprieka pašanalīzes periodu, vai arī gluži otrādi - laiku, kad mēs ar dziļu grūtsirdību konstatējam, ka tik ļoti esam pieraduši nekad neieskatīties savas būtības dzīlēs, ka gavēnis faktiski ir pārvērties par kaut kādu tīri ārēju vingrinājumu.

Lielais Gavēnis Baznīcai ir dots īpaši tam, lai mēs varētu koncentrēties un sagatavoties Lieldienu svētku sagaidīšanai. Ar Lielo Gavēni ir jācenšas panākt nokavēto, aizpildīt robus garīgajā dzīvē, kas ir cietusi no sadzīviskām nebūšanām, mūsu izklaidības, slinkuma un citām lietām.

/Aleksandrs Stepanovs/

Šī gada 13. oktobrī atzīmējam 100 gadus kopš Jaunavas Marijas parādīšanās Fatimā. Pirmā pasaules kara beigās un Krievijas Oktobra revolūcijas priekšvakarā Dievmāte izdarīja “saules brīnumu”, ko vēroja 70 tūkstoši cilvēku liels pūlis vienā vietā, kā arī daudzas personas apkārtnē. Dievmāte nāca, lai brīdinātu, ka cilvēces garīgās veselības temperatūra pacēlusies līdz dzīvībai bīstamai robežai – 42 grādiem, ar skumjām atklājot trijiem vizionāriem: “Jūs redzējāt elli, uz kurieni aiziet nabaga grēcinieku dvēseles. Lai glābtu grēciniekus, Dievs vēlas pasaulē iedibināt manas Bezvainīgās Sirds godināšanu”. Vai šodien pasaules veselības stāvoklis ir uzlabojies? Svinot Fatimas notikumu simtgadi, Dievmātes vēstījumam ir jāuzmodina mūs no garīgā miega, no vienaldzības individuāla un sabiedrības grēka struktūru priekšā, jāpagriež mūsu soļi uz savas dzīves izmainīšanu pēc Dieva gribas un pašaizliedzīgām rūpēm par cilvēku pestīšanu.