/Aleksandrs Stepanovs/

Habemus papam!

Patiesi, apustulis Pēteris ir atgriezies mūsu vidū pēc ilgiem prombūtnes gadiem!  Tāda ir mana pirmā atziņa pēc jaunā pāvesta Leona XIV ievēlēšanas. Padalīšos ar saviem pirmajiem iespaidiem, jo tie katram visspilgtāk paliek atmiņā un tiem piemīt intuitīvs raksturs.

Šī intervija, kas publicēta vācu laikrakstā Die Tagespost šī gada augustā, ir pelnījusi mūsu uzmanību vairāku iemeslu dēļ. Skaidrojot Baznīcas situāciju ārkārtīgi sekularizētajā Nīderlandē, Amsterdamas bīskaps, Jans Hendriks, atzīst kļūdas, kas pieļautas pēc Vatikāna II koncila, un mudina Vācijas Baznīcu tās neatkārtot. Arī Latvija piedzīvo sekularizācijas procesu paātrinātā gaitā. Turklāt arī Latvijas katoļu baznīcā ienāk jaunas, maldīgas idejas, kas pirms piecdesmit gadiem sekmēja Nīderlandes pārvēršanos par garīgu tuksnesi, taču reizē, skaidro bīskaps, šeit arī veidojas jaunā ticīgo paaudze. Daudzi jaunie cilvēki ienāk katoļu baznīcā no sekulāras vides un, atšķirībā no saviem liberālajiem vecvecākiem, mīl Tradīciju.

*****

/Aleksandrs Stepanovs/

12.augustā, kad daudzas Latvijas svētceļnieku grupas jau teciņus tuvojas Aglonai, Igaunijā tikai sākas svētceļojums uz seno Svētā Krusta pilsētu – Vastselīnu, ievērojamo svētceļnieku mērķi senajā Livonijā, mums ar igauniem kopīgajā - Terra Mariana - Māras zemē.

Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē, kur straujā Piusas upe šķērso Vastselīnas pilsētiņu un satiekas ar Mēksi strautu, ir izveidojies stāvs zemesrags, uz kura 1342.gadā, aizsargājot Livonijas austrumu robežas, tika uzcelta Tartu bīskapa varenā pils ar dubultiem mūriem un augstiem torņiem; latīniski tā tika aprakstīta kā castrum fortissimum in tota patria: “visstiprākā pils visā tēvzemē”. Jaunā pils tika veltīta Jaunavai Marijai un sākotnēji saucās Frauenburg (vācu val. “Kundzes pilsēta”).