Pat ja tāds liberālās teoloģijas pārstāvis kā kardināls Kaspers, kvalificē kā “ne-katolisku” vācijas sinodālo ceļu, tad varam tikai iedomāties, kāds būs noslēguma dokuments, kas ir tuvu publikācijai. Šobrīd šī lieta jau ir pārgājusi no drāmas uz traģikomēdiju. Šķiet, ka koncila pēcnācēji gatavojas aprīt paši sevi un ka pāvests Francisks vienkārši paātrina procesu. Un to varētu uzskatīt kā labvēlību. Bez tam būs maz, ļoti maz tādu, kas tiks izglābti, bet viņi kļūs par taisnīgiem, un no viņiem izrietēs Baznīcas turpinājums: "Nekas nav zaudēts. Pūlēties palikt iesakņotiem ticībā ir pareizā izvēle. Bet cik grūti to panākt! Daudzi nesapratīs. Tikai nedaudzi taisnīgie, kas tiks izglābti. Jo viņi būs samaksājuši ar savām likstām. Viņu upuris bija vajadzīgs."

Žurnālists Aldo Marija Valli vērīgi jautāja: «Bergoljo bankrots apliecina neveiksmi, ko piedzīvo “jaunā baznīca”, kas izcēlās pēc koncila. Un tomēr mēs turpinām iet pa to pašu ceļu. Un kas notiks pēc Franciska?». Tas ir Baznīcas bankrots, ko ir grūti nepamanīt, un ko pats Bergoljo, atbildot uz jautājumu par aktuālo Baznīcas stāvolki sarunā ar jezuītiem Slovāklijā, divas reizes nosauca par “izpostīšanu” (desolazione), iespējams, apzinoties savu atbildību par to.

*****

Kopš 11.oktobra Latvijā nav iespējams ieiet augstskolu telpās un piedalīties mācībās bez tā saucamā veselības sertifikāta. Tā ir pārsteidzoša diskriminācija un dekadence, kas tik mierīgi bez protestiem tiek uztverta Latvijas publiskajā telpā, kaut gan privāti daudzi pasniedzēji un studenti to nosoda.

Elza Rozenberga telos.lv mājaslapā vaicā “Vai tiešām nevienam cilvēkam, kurš sevi pieskaita Latvijas zinātnieku saimei, nerodas jautājumi par to, kas notiek? Vai tā ir patiesā Latvijas zinātnes seja – klusēt un neiejaukties?” (“Vai Latvijas augstskolas iztur testu?” (2021.09.08).

Taču paralizējošs klusums nav aptvēris akadēmisko dzīvi visās valstīs. Itālijā, par spīti tam, ka šī valsts ir sanitārās diktatūras paraugs, uzsaukumu pret tā saucāmo veselības sertifikātu ir parakstījuši vairāk nekā 1000 profesoru un pasniedzēju. Var tikai apbrīnot šo zinātnes cilvēku drosmi, kuri neprotestē pret vakcināciju kā tādu, jo daudzi no viņiem brīvprātīgi un pārliecināti vakcinējās, bet, saskaroties ar diskriminējošo valdības dekrētu, kas izslēdz no studijām un darba tos, kuriem nav tā saucāmā veselības sertifikāta, viņi protestē.

Jo vairāk tāpēc, ka Eiropas parlamenta un padomes Regula 2021/953, kas publicēta šī gada 14.jūnijā covid-19 sertifikātu sakarā, apliecina 36.pantā, ka ”nedrīkst pieļaut, ka tiek tieši vai netieši diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, piemēram, medicīnisku iemeslu dēļ, tāpēc, ka persona neietilpst mērķgrupā, kurai Covid-19 vakcinēšana tobrīd tiek veikta vai ir atļauta, piemēram, bērniem, vai tāpēc, ka personai vēl nav bijusi izdevība vakcinēties vai tā izvēlējusies nevakcinēties.”

Taču starp šiem parakstiem neatradīsiet teoloģijas disciplīnas profesorus no desmitiem Itālijas Pontifikālām universitātēm (ar vienu izņēmumu). Un tas neizbrīna, ja jau Vatikāns sākot ar 1.oktobri ir uzspiedis visiem saviem darbiniekiem vakcināciju un ieviesa obligāto green pass vai zaļo sertifikātu, kas vienīgi neattiecās uz liturģiskām svinībām. Šādiem diskriminējošiem lēmumiem seko arī Latvijas katoliskās baznīcas vienīgajā augstskolā (RARZI), kur līdztekus visām citām Latvijas augstskolām konformistiski bez protestiem ieviesa diskriminējošo veselības sertifikātu klātienes mācībām.

Apzinoties milzīgo valdības spiedienu, kuram tiek pakļautas mācību iestādes, varam tikai apbrīnot un iedvesmoties no Itālijas profesoru liecības, kuri pieprasa: “Veselības sertifikātu ir jāatceļ un debates ir jāatgriež pareizajās zinātnes un dialoga sliedēs, nevis dogmātiski jāuzspiež bezjēdzīgas normas.”

*****

Dārgie civitas.lv lasītāji! Piedāvāju jūsu uzmanībai rakstu, kas parādījās interneta saitē Renovatio 21, kuram patiesi pateicamies par iespēju to pārpublicēt. Tas aplūko neticamo Vatikāna stāstu, kurš kļuvis par pasaules sanitokrātijas instrumentu.

Aleksandrs Stepanovs