Pāvests Pijs XII vēlējās, lai ebreju glābšanai tiktu atvērtas klosteru klauzūras.

/Marko Respinti/

1943. gada septembrī vācu nacisti okupēja Romu. Sākās ebreju “medības”. Oktobrī, vairs nezinot, pie kura svētā vērsties, šie cilvēki sāka lūgt pajumti katoliskajās struktūrās, kurām vēl joprojām bija (un vienmēr ir bijusi) sava veida faktiskā teritoriālā imunitāte. Taču daudzas no šīm struktūrām, pie kurām ebreji vērsās, bija klosteri un klauzūras tipa klosteri. Tolaik tā bija stingrā klauzūra, kura bija neaizskarama un neapstrīdama. Klosteru priekšniecēm un priekšniekiem tas bija būtisks sirdsapziņas pārbaudījums – pārkāpt svēto solījumu un uzņemt svešiniekus, kas turklāt nav katoļi, tādā veidā pakļaujot visus briesmām, vai arī palikt uzticīgiem solījumiem, nerespektējot cilvēkus?

Bet āfrikāņu vērtības netiek pārdotas

/Diane Montaņa/

Jūs minējāt kultūras imperiālismu, kas tiek ieviests Āfrikā. Savā nesenajā braucienā uz Filipīnām pāvests Francisks runāja par to, ko mēs dēvējam par “ideoloģisko kolonizāciju”, kas tiecas iznīcināt ģimeni. Ko jūs varētu par to sacīt?

Es gribētu teikt, piemēram, ka āfrikāņu vērtību sistēma, šķiet, atšķiras no modernās Rietumu vērtību hierarhijas. Āfrikāņi runā par dzīvības svētumu. Rietumos daudz vairāk tiek uzsvērta dzīves kvalitāte. Tāpēc āfrikāņiem bērns ir dārgums, pat tad, ja viņam būs jāiet cauri dažām grūtībām, kamēr viņš pieaugs. Rietumos, ja bērnam nebūs vislabākais, tad viņam nav jādzīvo vispār. Tas nav āfrikāņu pasaules uzskats. 
Āfrikāņu pasaules uzskats ir tas, ka katra dzīvība ir svēta, vērtīga un dārga. Jo āfrikāņiem šodiena ir mazvērtīgāka par rītdienu. Jūs nekad nezināt, kas notiks rīt, bet vienmēr ir cerība.

28 gadu vecumā Eduardo Verastegi (Eduardo Verástegui) bija uzlecoša kino zvaigzne. Savā dzimtajā zemē Meksikā viņš bija guvis panākumus kā aktieris televīzijas filmās, bet pēc tam ieguva iekārojamas lomas Amerikā, ieskaitot Dženiferas Lopesas partnera lomu muzikālā video. Viņš pozēja Kalvinam Kleinam (Calvin Klein) un spēlēja galveno lomu 2003. gada romantiskā komēdijā "Pakaļdzīšanās Papijam" (Chasing Papi). Bet tieši tad, kad viņa karjera Holivudā virzījās arvien uz augšu, Verastegi pieņēma lēmumu, kas izmainīja visu viņa dzīvi un karjeru. Viņš nolēma pamest Holivudu, vismaz tādā veidā, kā viņš tur bija iepriekš darbojies.