Otrdiena, 29 Jūnijs 2021 15:23 Publicēts Sleja 1

Dārgie civitas.lv lasītāji, piedāvāju jūsu pārdomām itāliešu publicista, Antonio Soči, analīzi par jauno fāzi, kurā ienāca pāvesta Franciska pontifikāts. To viņš secina no argentīnas pāvesta nelokāma atbalstītāja kopš pirmās dienas un entuziasta Alberto Melloni raksta, kas pārstāv ietekmīgo liberālo itāliešu laikrakstu Repubblica. Ir vērts atcerēties, ka Francisks savādā dialogā ar šī laikraksta dibinātāju Eugenio Scalfari atzinās, ka Repubblica ir vienīgais laikraksts, ko viņš lasa. 

Antonio Soči ir ievērojams nekonformistu publicists un daudzu grāmatu autors, kas rosina domāt. Pietiek minēt tikai pēdējos viņa grāmatu nosaukumus, lai sapratu viņa interešu loku:

“Benedikta XVI noslēpums. Kāpēc viņš joprojām ir pāvests” [Il segreto di Benedetto XVI. Perche e’ ancora papa],

“Nodoti, pakļauti, okupēti. Tautas iznīkšana bez bērniem, bez darba, bez nākotnes” [Traditi, sottomessi, invasi. L’estinzione di un popolo senza figli, senza lavoro, senza futuro],

“Pēdējais pravietojums. Vēstule pāvestam Franciskam par Baznīcu kara laikā” [La profezia finale. Lettera a papa Francesco sulla Chiesa in tempo di guerra],

“Mūžīgā piedzīvojumu meklētāji” [Avventurieri dell’Eterno],

“Pazaudētā mīlestība. Dantes elle mūsu laikabiedriem” [Amor perduto. L’inferno di Dante per contemporanei]. 

Jāpiebilst, ka ar savām publikācijām un grāmatām Antonio Soči vienmēr ir bijis līdzās sv. Jānim Pāvilam II un Benediktam XVI, kā arī uzmanīgi sekojis Franciska darbībai no pirmās ievēlēšanas stundas. Iespējams, viņa analītiskā pieeja būs samērā sveša lielākajai Latvijas katoļu daļai, kuri nav pieraduši lasīt pāvesta darbības izvērtējumu, bet gan dzirdēt no katoļu medijiem ne vairāk kā dažas jaukas Franciska teiktās frāzes, nemainīgi pieturoties pie nostājas: tāpat kā par mirušo bērēs, par Francisku - vai nu labu, vai nu neko.

Lai ir vērtīga lasāmviela!

Aleksandrs Stepanovs 

Pirmdiena, 21 Jūnijs 2021 23:52 Publicēts Sleja 2

Dārgie civitas.lv lasītāji, piedāvāju jūsu uzmanībai franču pētnieka Žerāra Delepēna (Gerard Delépine) rakstu, kas, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, pārliecināti pierāda straujo Covid-19 infekcijas un nāves gadījumu pieaugumu pēc vakcinācijas kampaņas sākuma daudzās pasaules valstīs. "Pēcvakcinācijas globālā katastrofa pamazām izbeigs vakcīnas mītu. Kaut arī nepārspējama propaganda (un nesaprotama, ja zāles bija acīmredzami efektīvas un drošas) un liberticīda pasākumi vēlas mums uzspiest tā saukto "vakcināciju" ar jaunām un slikti novērtētām zālēm, kampaņu pirmo mēnešu rezultāti tika minēti visur: inficēšanās un nāves gadījumu pieaugums."

Raksta oriģinālu varat lasīt franču mājaslapā  Égalité & Réconciliation, ko es atradu Marco Tosati blogā Stilum Curiae, kas regulāri un punktuāli dod vielu pārdomām par notiekošo pasaulē un Baznīcā. 

Aleksandrs Stepanovs 

 

Pirmdiena, 10 Maijs 2021 21:40 Publicēts Sleja 1

/Aleksandrs Stepanovs/

22.martā Vatikāns ir publicējis “vakcinācijas katehismu” priesteru un ticīgo indoktrinācijai, ko ir nosaucis par “kit”, proti, instrumentu rīku vakcinācijas propagandas apguvei. Baznīcas Sociālās mācības kardināla Van Thuana observatorijas vadītājs Stefano Fontana sakarā ar šo banalitātēm piepildīto dokumentu nevilcinās izteikt savu apmulsumu. Lasot Fontanas izvērtējumu, sapratīsiet, kāpēc viņš ir tik ļoti noraizējies par Baznīcas nākotni, neviļus saucot “vakcinācijas katehismu” par indoktrināciju, jo netiek pieņemta iespēja saprātīgi apšaubīt jaunu vakcīnu lietderību un riskus; viss, ko valsts un Baznīcas autoritātes vēstī šajā sakarā, ir pacelts dogmātiskās ticības patiesību līmenī un jāpieņem aklā ticībā, pretējā gadījumā jūs varat nokļūt melnajā sarakstā - to vidū, kas tiek nolikti pie malas kā sazvērestības teoriju piekritēji, kā “no vax”, kas pretojas sabiedrības atveseļošanas pasākumiem un ignorē riskus izplatīt nāvējošo infekciju. 

To apstiprina arī Rīgas arhibīskapa Z. Stankēviča uzruna priesteru online seminārā, kas notika 26.aprīlī, vienu mēnesi vēlāk pēc “vakcinācijas katehisma” nākšanas klajā un kas pilnā mērā atspoguļo tā idejas un leksiku.

Rīgas arhibīskaps skaidri uzsver, kā to atreferē pr. Pauls Kļaviņš rakstā “Rīgas arhidiecēzes priesteri konferencē pievēršas aicinājumiem un laju kalpošanas iespējām draudzēs”, ka ikviens ticīgais, kas nepieņem eksperimentālās ģenētiskās terapijas potes ar atplestām rokām, ir skrupulozs un maldu ziņu samulsināts. Tādējādi, viņaprāt, nav iespējas saprātīgi atteikties no vakcinācijas, izvērtējot jaunās potes riskus un labumus, domājot par vakcinācijas sekām, ko eksperimentālā injekcija var izraisīt tuvākā un tālākā nākotnē un par ko neviens, ieskaitot Rīgas arhibīskapu, neuzņēmas atbildību, kā tikai pats vakcinējamais, nerunājot jau par ētiskiem apsvērumiem pieņemt abortēto bērnu neatļauti izmantotas šūnu līnijas. Jo arhibīskaps uzsver, ka tie, kas atsakās injicēt eksperimentālo poti, nav adekvāti, - tāda cilvēka sirdsapziņa ir “skrupuloza un maldu ziņu samulsināta”. 

Vispārējs iespaids ir tāds, ka katoļu aprindās un it īpaši garīdznieku un konsekrēto personu aprindās ētiskais jautājums par abortētu bērnu aizliegto materiālu, kas tiek izmantots vakcīnu ražošanā vispār nav aktuāls. Galvenais ir sasniegt mērķi, labumus, ko dod vakcinācija, “zaļo pasi” (diskriminējošo), lai varētu braukt ekskursijā uz Vatikānu vai Poliju, vai kur citur. 

Ja mērķis nebūtu brīva pārvietošanās, šīs personas, ko nespiež nedz darba devējs, nedz veselības aizsardzības hipotētiskais solījums, vakcināciju nepieņemtu. Un tas viss notiek ar sirdsapziņu nomierinošo atsauci uz Vatikāna doto atļauju potēties ar neētiskām vakcīnām, ko bīskaps Atanazijs Šnaiders sauc par abstraktiem principiem. Taču Ticības Mācības kongregācija izvirzīja divus nosacījumus - ja apstākļi apdraud dzīvību un nav citas alternatīvas. Pēc daudzo lietpratēju (un nepastarpinātas pieredzes) atziņas covid-19 infekcijai jau sen ir endēmisks raksturs un ārsti šo slimību ārstē ar sen pazīstamām pretiekaisuma zālēm un antibiotikām. 

Arhibīskaps, uzspiežot katoļiem vakcināciju, apelē uz augstākās morālās autoritātes Franciska un Benedikta XVI piemēru, jo viņi, lai rādītu ticīgajiem “priekšzīmi”, ir sapotēti ar pret-kovid vakcīnas devu. Tomēr pēc pirmās saņemtās potes jau ir pagājuši četri mēneši un joprojām neko nedzird par otro, jeb viņiem vēl nav pienācis laiks jeb pirmā deva bija tikai propaganda, nevis rūpes par veselību?

Taču galvenais arguments Rīgas arhibīskapa pamudinošajā uzrunā vakcinācijas labā ir gudrība: “Katoļticīgie nav gudrāki par pāvestu un Baznīcas maģistēriju.” Baidos, ka ikviens, kas seko lēmumiem un rīcībai, kas tiek pieņemti Baznīcas centrā, pēdējos gados var pamatoti izteikt savus dubia, savas šaubas šajā sakarā. Tikai divi piemēri. 

Gudrība ir tikums, pēc kura tiekties. Jēkaba vēstule mudina: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jek 1,5). Bībelē gudrība ir dievišķa īpašība, kas tiek dota tam, kas Kunga bīstas. Bībelē Salomons ir augstākais gudrības piemērs, kas lūdzis un saņēmis visvērtīgāko, taču dzīves otrajā pusē visu ir pazaudējis, ieviešot valstī un templī elkdievību (3. Ķēn 11,9-10, Siraha dēla 47,14-25). Nebija gudrs tas, kas atstāja kalpošanu vienīgajam Dievam un politskā oportunisma vadīts ieviesa valstī elkdievību.

Neviļus gribas vilkt paralēles ar notikumiem Vatikāna dārzos un sv. Pētera bazilikā Amazonas sinodes laikā. Ar grūtībām varēja noticēt savām acīm, ka Francisks ņēmis dalību Inku pagānu dievības Pačamamas pielūgsmes ceremonijā un plaši atvēris durvis “universālai brālībai” Katoliskajā Baznīcā ar visām no tā izrietošām sekām. Vai tā bija autentiskā maģistērija paraugstunda, ko var devēt par gudrību? 

Ak, gribētos drīzāk neticēt savām acīm un labprāt būt sauktam par sazvērestības teoriju piekritēju, ja tikai 2019.gada 4.oktobrī sirdsapziņu mulsinošo ceremoniju nevārētu skatīt starptautiskajā Vatikāna televīzijas translācijā. 

Bet, ko lai saka par praktiskām lietām, kā tās tiek kārtotas Franciska mājās? Nav tur miera finansiāliem skandāliem. Pēdējais ir it īpaši nepatīkams. Būs pagājušas jau divas nedēļs, kopš Itālijas televīzja Rai3 nāca klajā ar žurnālistisko pētījumu par Vatikāna (APSA) paradoksālajiem ieguldījumiem akcijās Šveices farmaceitu kompānijā Novartis, ieguldot 20 miljonus eiro tās kontrolētajā firmā Sandoz, kas ražo kontracepcijas un abortatīvās tabletes. Šo ziņojumu, par ko ir rakstījuši puspasaules masu mēdiji, apstiprināja arī bijušais Svētā Krēsla ģenerālais auditors Libero Milone (atlaists no amata), pēc kura iejaukšanās akcijas uzreiz tika pārdotas. Vai tā ir praktiskā kompetence, kas ir raksturīga gudrībai, ieguldīt naudu akcijās par spīti amorālajam ienākumu raksturam? 

Feručo Paniko (Feruccio Panicco), auditors Vatikānā (2015-2017), Rai3 intervijā komentēja notiekošo: “Kad seko ienākumiem, brīžiem tiek aizmirsts par citām lietām.” Vatikāna auditors teica: “Tiek aizmirsts par citām lietām,” proti, par ētiskām. Un kurā vietā? Vatikānā. Varam to saukt, kā vēlamies, bet tas viss ir tālu no gudrības. Iespējams, tas pats notiek attiecībā uz neētiskajām vakcīnām - “tiek aizmirsts par citām lietām”. 

Reaģējot uz pēdējiem skandāliem (endēmiskiem), Francisks ir publicējis jaunu Motu proprio, kuras saturs nevar nesamulsināt. Akūti par to raksta vatikānists Aldo Maria Valli: “Vatikāna vadītājiem, tostarp kardināliem, departamentu vadītājiem un administratoriem, būs jāparaksta deklarācija, kurā viņi apliecina, ka viņiem nav tiesas sprieduma vai izmeklēšanas procesa pret terorismu, naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Viņi arī nevarēs iegūt aktīvus nodokļu atvieglojumus vai ieguldīt uzņēmumos, kas darbojas pret Baznīcas doktrīnu. To nosaka Apustuliskā vēstule, pāvesta Motu proprio formā, kurā ietverti noteikumi par valsts finanšu pārvaldības pārredzamību. Deklarācija jāparaksta, stājoties amatā, un pēc tam ik pēc diviem gadiem jāapstiprina. Tāpat visiem Vatikāna darbiniekiem ir aizliegts pieņemt dāvanas, kuru vērtība pārsniedz četrdesmit eiro.

Jaunais Motu proprio ir neticams. No diviem ir viens: vai nu pāvests ir spiests likt kardināliem un citiem augstākajiem vadītājiem parakstīt šādu deklarāciju, kas nozīmē, ka viņš neuzticas personālam, kuru viņš pats ir izvēlējies; vai nu korupcijas, ļaunas rīcības un netikumības stāvoklis aiz svētajiem mūriem ir endēmisks. Abos gadījumos Vatikāna valdošā klase izskatās ļoti slikti. Vai arī, tā ir trešā iespēja, - pāvests ir pieņēmis lēmumu, rūpējoties pro domo sua [proti savā labā], lai parādītu pasaulei, cik viņš ir labs cīņā pret negodīgumu. Bet pat šajā gadījumā operācija ir postoša Romas kūrijas, Vatikāna pilsētas valstij un Svētā Krēsla ticamībai. Bet nešķiet, ka šī ticamība ir tuvu pašreizējā Svētās Martas viesnīcas iemītnieka sirdij. 

Ja kāds ārējais novērotājs, iespējams, varētu noticēt plašsaziņas līdzekļu Bergoglio radītam tēlam, kurš ir apņēmies cīnīties pret korupciju, bet ir viņa līdzstrādnieku upuris, tad tie, kas pazīst Pārtibras [Vatikāna] dinamiku, zina, ka šodienas paziņojumi ir vēl viena realitātes falsifikācijas operācija, kurā tas, kas tiek atklāts, atbilst tieši pretējam tam, kas notiek.

Pēdējo mēnešu laikā parādījušos Vatikāna skandālus, tostarp kapitāla ieguldījumus farmācijas uzņēmumos, kas ražo abortu tabletes, nevar nosegt ar fasādes operācijām, arī kardināla Beču atcelšana pēc nekustamā īpašuma spekulāciju atklāšanas Londonā nevar mazināt to cilvēku ļoti nopietnos pienākumus, kuri uzskata, ka viņi var apburt sabiedrisko domu ar pērkona motu publikāciju tieši pēc tam, kad līdz ar kompetentu speciālistu izraidīšanu, kas būtu varējuši pilnībā dziedināt veca netikuma samaitāto situāciju, ir radījuši telpu korupcijai un interešu konfliktam.” (The Vatican’s new provisions on transparency: Yet another façade operation).

Pirms Franciska pontifikāta bija sāpīgi, bet krietni vieglāk atšķirt Baznīcas cilvēku grēkus no to amatiem un tādejādi no maģistērija, bet, kad šodien dzird aicinājumu pārstāt izvērtēt un akli uzticēties Baznīcas hierarhijas paziņojumiem, kas neietilpst viņu kompetencē, tad mazākais, ko var teikt, ir, ka tādi paziņojumi ticīgos nesaista sirdsapziņā paklausīt un ka ticīgajiem pašiem, ja viņi redz, ka garīdznieki rīkojas līdzīgi globālistu sistēmas ierēdņiem, ir jāpieņem lēmums, kas cieši skar viņu veselību un morāles izvēles.

“Bēda mums” - raksta Baznīcas sociālās mācības speciālists, Stefano Fontana, sava raksta beigās, domājot par indoktrinācijas sekām un sirdsapziņas notrulināšanu, ko izraisīs “vakcinācijas katehisms”. Tāpēc šajos juku laikos, kad notiek ticības “paradigmas” izmaiņas un vietējās Baznīcas hierarhijas maģistērijs izraisa daudz jautājumu par savu autentiskumu, tik tiešām nebūs pārspīlēti apgalvot, ka daudzi katoļticīgie ir gudrāki par pāvestu. Taču pienāks laiks un gudrība atgriezīsies pie sv. Pētera pēcteča, jo mums ir stiprs apsolījums: ”Kad būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” (Lūk 22,32). 

Sestdiena, 01 Maijs 2021 10:08 Publicēts Sleja 3

Plašsaziņas līdzekļi un ne tikai konservatīvie katoļi, bet arī laicīgie vairākus mēnešus pēc kārtas brīdināja par iespējamo vācu šķelšanās nenovēršamību, kas varētu notikt pēc sinodes, kuru Baznīca Vācijā  īsteno šajā valstī. Mēs redzēsim, kas notiks, taču situācija, šķiet, ir neatgriezeniska. Es ierosinu dažas pārdomas šajā sakarā:

Jaunākie raksti