Otrdiena, 26 Jūlijs 2016 22:33 Publicēts Sleja 2

Medicīna nepazīst tādu slimību, kas netiktu neizskaidrojāmā veidā izdziedināta Lurdā, apgalvo pazīstamais svētvietas brīnumu pētnieks, medicīnas profesors Auguste Vallet. Lurda un citi sanktuāriji arī mūsdienās daudziem ir kā Dieva darbības redzamā zīme. Darbojoties īpašā veidā, mīlošais Dievs uzrunā cilvēku sirdis, aicinot uz atgriešanos. Diemžēl ir cilvēki, kurus brīnumi nepārliecina. Viņiem šķiet, ka pārdabiskas izdziedināšanas gadījumi nav pietiekoši pierādīti, lai tos atzītu. Ateisti un citi skeptiķi bieži vaicā, kāpēc Lurdā nevienam nav izaugusi amputēta kāja vai roka? Šādu argumentu savulaik izvirzījis rakstnieks Emīls Zolā, kurš kļuva par divu mirstošu sieviešu izdziedināšanas aculiecinieku, tomēr tā arī neieticēja. Vēl jo vairāk, Zolā uzrakstīja paskvilu, kurā tika apšaubītas acīmredzamas ticības patiesības.

Trešdiena, 11 Maijs 2016 22:59 Publicēts Sleja 2

Marijas godināšanas mēnesī publicējām dažus fragmentus no slavenā franču teologa, Bernāra Sesbuē, grāmatas “Marija ticības gaismā”, kas mūsdienu katoļus rosina iedziļināties Dievmātes godināšanas teoloģiskajos jautājumos, savukārt protestantiem palīdz atbrīvoties no aizpriedumiem. Sesbuē atzīst, ka viņa darba “pieticīgais uzdevums ir izdarīt īsu aktualitāšu kopsavilkumu kopš Vatikāna II koncila piedāvātā pavērsiena ar Jaunavu Mariju saistītajā refleksijā un šajā kontekstā ievietot arī Dombas ekumeniskās grupas specifisko artavu, jo šī grupa ir nākusi klajā ar katoļiem un protestantiem kopīgu dokumentu par Mariju.”

Otrdiena, 01 Decembris 2015 12:39 Publicēts Sleja 1

/Marks Jermaks/

2017. gadā tiks atzīmēta Dievmātes parādīšanās Fatimā (Portugāle) simtgade, ko nu jau vairākus gadus pavada spekulācijas par Vatikāna it kā noklusēto Jaunavas Marijas vēstījumu daļu. Kā parasti netrūkst arī tādu aktīvistu, kuri sludina drīzu pasaules galu, apgalvojot, ka tiks piepildīts Fatimas brīdinājums. Šajā sakarā tiek runāts par 3. pasaules karu, Ķīnas invāziju Krievijā un kodolkatastrofu.

Ceturtdiena, 13 Augusts 2015 09:14 Publicēts Sleja 3

1947. gadā Dievmāte parādījās itāliešu adventistam Bruno Kornakiolam (Bruno Cornacchiola), kurš tik ļoti ienīda Katoļu Baznīcu, ka taisījās nogalināt Romas pāvestu.

Jāsaka, ka uz to brīdi Kornakiola bija aktīvs adventistu kopienas biedrs. Pirms tam viņš piedalījās pilsoņu karā Spānijā. Brauciena laikā vīrietis iepazinās ar kādu vāciešu protestantu un nolēma atteikties no savas katoliskās ticības. Tieši tajā laikā pāvests Pijs XI enciklikā "Miserentissimus Redemptor" īpaši aicināja ticīgos veltīt piektdienas lūgšanām un gandarīšanai par saviem un visas pasaules grēkiem. Ir zināms, ka vēl 1940. gadā Bruno sievai Lolandai izdevās pārliecināt vīru ievērot šo garīgo praksi.

Tomēr Bruno tomēr nolēma pievienoties Romas baptistiem. 1943. gadā Bruno kopā ar sievu, bērniem un māsu Helēnu pieņēma kristību baptistu draudzē. Jau drīz Bruno pārgāja uz adventistu draudzi, kas pulcējās tajā pašā zālē. Jaunā konfesijā Kornakiolu iecēla par adventistu jauniešu misijas vadītāju. Draudzes līderi pienācīgi novērtēja vīrieša aktivitāti un degsmi, kaut gan Bruno slikti runāja itāliešu valodā. Kopš tā brīža līdz pat 1945. gadam Kornakiola atklāti cīnījās pret katolicismu. Īpaši aktīvi adventists kritizēja ticības patiesību par Dievmātes Bezvainīgo Ieņemšanu.