Kibeho – Marijas sauciens no Āfrikas sirds

Trešdiena, 07 Septembris 2016 09:32

2001. gadā Baznīca oficiāli atzina Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanos trim meitenēm Kibeho (Ruanda) par autentisku. „Lai Kibeho pārvēršas par svētceļojumu vietu, kur satiekas ļaudis, kas meklē Dievu, un kas palīdz mums lūgties. Lai tā kļūst par īpašu atgriešanas, izlīgšanas un gandarīšanas vietu par pasaules grēkiem,” toreiz aicinājis vietējais bīskaps Augustins Misago.

 

Apmeklējot Ruandu 1996.gadā, mani mocīja bažas par to, kā būtu jāizturas pret šo vietu. Pirmais iespaids par Kibeho drīzāk bija drūms. Ierados tur no Kigali kopā ar priesteri Teodoru Bahišu. Svētceļnieku nebija daudz – kādi divi trīs tūkstoši, t.sk. daži simti karavīru no netālu izvietotā valdības karaspēka bataljona. Kibeho varēja viegli sajust vispārēju baiļu, nevis lūgšanas atmosfēru. Kauju laikā sanktuārija ēka bija tikusi bojāta, tādēļ Vissvētākais Sakraments tika pārnests uz vietējo skolu. Visur apkārt palika viegli manāmas kara pēdas.

1995. gadā tutsi karavīri Kibeho dievnamā nogalināja ap 3000 hutu cilts pārstāvju. Tā bija atriebība par tutsi tautības genocīdu, ko paveica hutu civilā kara laikā 1990.-1994.gadā. Līdz ar to Kibeho visiem apmeklētajiem bija kļuvis par divu cilšu savstarpējā naida simbolu.

Parādīšanās laikā 1980.gados Marija brīdināja: ja cilvēki neatgriezīsies pie Dieva, Ruandā trīs dienas un trīs naktis valdīs tumsa, kuras laikā dzīvi paliks tikai tie, kam mājās tiks iedegtas pasvētītas sveces. Šis brīdinājums pārsvarā netika uztverts nopietni. Tomēr Ruandas genocīda briesmas 1994.gadā turpinājās precīzi trīs mēnešus. Saskaņā ar misionāru liecībām, Dievmātes apsolījums piepildījās.

Vēl 1988. gadā bīskaps Butare Jean-Baptiste Gahamanyi atļāva publiskus dievkalpojumus Kibeho kā parādīšanas vietā, uzskatot, ka iespējamie Dievmātes vēstījumi atbilst Evaņģēlija garam. Vēlāk bīskapa nostāju atbalstīja arī Vatikāns. Rezultātā Kibeho kluva par pirmo Dievmātes parādīšanās oficiāli atzīto vietu visā melnajā kontinentā.

 

Dievmātes sarunas ar meitenēm

Viena no Kibeho vizionārēm, Alphonsine Mumureke piedzima Zaza apvidū Ruandas austrumos. Pirmās parādīšanās brīdī meitenei bija 16 gadi. Alphonsine nāca no šķirtas ģimenes. Viņa bija klusa un noslēgta, tomēr ļoti dievbijīga meitene.

1981. gada 28.novembrī Alfonsīne atradās skolas ēdnīcā. Plkst. 12.35 viņa sadzirdēja saucienu: „Mans bērns!” Meitene aizbēga no telpas, pārmeta krustu un pajautāja: „Kas Tu esi?” „Esmu Vārda Māte. Kas no ticības Tev ir tuvāks?” atbildēja balss. „Es mīlu Dievu un Viņa Māti. Viņa deva mums Bērnu, Kurš mūs atpirka,” atbildēja skolniece. „Ilgojos, lai Tavas draudzenes ieticētu, jo viņu ticība nav pietiekoši stipra,” sacīja Marija. Pēc Alfonsīnes teiktā, Dievmāte bija neizsakāmi skaista.

Parādīšanās turpinājās arī decembrī, parasti tās notika sestdienās. Nākamajā gadā Dievmāte palūdza meitenei nodot Viņas vārdus konkrētām personām, kā arī klosteru kopienām. Šie vēstījumi attiecās t.sk. uz Ruandas nākotni.

„Kaut gan esmu Dieva Māte, spēju būt vienkārša un pazemīga, pietuvoties jums daudz labāk, nekā jūs to darāt savā starpā. Tādēļ man patīk, ja Mans bērns ar mani spēlējas, jo tā ir visskaistākā paļāvības un mīlestības zīme. Visi, kuriem tas nepatīk, nesaprot Dieva noslēpumus. Esiet ar Mani kā mazi bērni, jo Man patīk jūs samīļot. Ja Es sadusmotos uz jums, vai jūs atļautos pie Manis vērsties? Katra māte cenšas samīļot savu bērnu, lai viņš mācētu pastāstīt viņai visu, ko grib. No savas mātes nav jābaidās,” stāstīja Vissvētākā Jaunava.

Nathalie Mukamazimpaka piedzima 1964. gadā Muganza draudzē Kibeho tuvumā katoļu ģimenē, kur auga astoņi bērni. Natālijai bija laba reputācija skolā, tāpat viņa baudīja vienaudžu cieņu. Meitene daudz lūdzās, iesaistījās „Marijas Leģionā” un harismātiskās atjaunotnes grupā. 

1982. gada 12.janvārī viņa pirmo reizi sadzirdēja Marijas balsi. 31.maijā daudzu tūkstošu cilvēku klātbūtnē meitene vērsās pie Dievmātes ar lūgumu, lai Kibeho apkārtnē brīnumainā veidā parādītos ūdens avots. Tomēr Marija atbildēja, ka eksistē cita veida ūdens, kas cilvēkam ir svarīgāks.

5.augusta vēstījumā meitene sadzirdēja skarbus vārdus: „Es jūs uzrunāju, taču jūs neklausāties. Cenšos jūs sakustināt, bet jūs joprojām negribat piecelties. Saucu uz jums, bet jūs tēlojat kurlos. Kad jūs beidzot darīsiet to, ko jums lūdzu? Jūs paliekat vienaldzīgi pret visiem Maniem aicinājumiem.” Tāpat Dievmāte brīdināja meiteni, ka viņu sagaida lielas ciešanas. Natālijas atbilde bija: „Es pieņēmu ceļu, pa kuru gribi mani vest neatkarīgi no tā, vai tās būs ciešanu, vai prieka ceļš.” 

Marie-Claire Mukangango piedzima katoļu ģimenē 1961. gadā kā piektais no astoņiem bērniem. Viņa mācījās vienā klasē ar Natāliju. Sava uzvedībā Marija-Klāra bija ļoti spontāna, brīžiem nesavaldīga. Paradoksālā kārtā viņa sākotnēji bija viena no visdedzīgākajiem vizionāru pretiniekiem, apgalvojot, ka Alfonsīne ir sajukusi prātā. 

Tomēr 1982. gada 2.martā arī Marija-Klāra piedzīvoja pārdabisku sarunu ar Jēzus Māti.

Pievienojoties vizionāru pulkam, Marija-Klāra bieži atkārtoja, ka ticīgie ir aicināti apcerēt Kristus ciešanas, kā arī lūgties rožukroni un septiņu ievainojumu kronīti gandarīšanas nodomā par grēkiem. Pirmās parādīšanās laikā Dievmāte sacīja Marie-Claire: „Nožēlo grēkus! Nožēlo grēkus! Nožēlo grēkus! Es vēršos ne tikai pie Tevis, bet pie visiem. Mūsdienu cilvēki vairs nejūt, ka dara ļaunumu. Izdarot grēku, cilvēks to neatzīst. Lūdzu jums, nožēlojiet grēkus! Lūdzoties un pārdomājot šo kronīti, jums būs spēks nožēlai. Šodien daudzi nespēj palūgt piedošanu. Šie cilvēki atkal piesit Dieva Dēlu pie krusta. Atnācu, lai par to atgādinātu, īpaši šeit, Ruandā, jo šeit vēl var atrast pazemīgus cilvēkus, kuri nav pieķērušies mantai vai naudai.”

 

Aicinājums Ruandai vai pasaulei?

Dievmātes vēstījumu kontekstā rodas jautājums: ja Dievs vēlas mūsu labumu, kādēļ Viņš pieļāva briesmas, kas notika civilā kara laikā Ruandā? Bīskaps Kizito Bahujimihigo raksta: „Vislabākais veids, kā „sagremot” Ruandas traģēdiju, ir pieskaitīt to pie notikumiem, ko Dievs lieto, lai pilnīgāk atklātu savu mīlestību un atbrīvotu savu tautu no ļaunuma jūga. Ne vienmēr tas ir lāsts, kas ved pie atkāpšanās vai sacelšanās. Neapšaubāmi, tas ir pārbaudījums, kas nepieciešams, lai mūs attīrītu un atgrieztu. Ja Dievs vēlas mūsu labumu, vai Viņš nevarēja izmantot mazāk šokējošus notikumus? Viss atkarīgs no draudiem, no kuriem Viņš vēlējies mūs pasargāt: pret lielu ļaunumu jāvēršas ar lieliem līdzekļiem.”

Parādīšanās laikā Kibeho Dievmāte ar asarām acīs brīdināja, ka Ruandā notiks briesmīgas lietas. Meitenēm tika parādīta vīzijā ar asiņainam upēm, cilvēkiem, kuri nogalina viens otru, sakropļotiem līķiem un citiem šokējošiem tēliem. Šī vīzija precīzi atspoguļoja to, kas notika genocīda laikā 1994.gadā, kad mazajā Ruandā tika nogalināts ap 1 milj. cilvēku, bet daudzi iedzīvotāji guva fiziskus un psihiskus ievainojumus.

Sāpīgais Dievmātes aicinājums ir vērsts uz visu pasauli. Diemžēl tas paliek aktuāls arī mūsdienās, kad daudzās pasaules malās pieaug vardarbība un netaisnība. Tieši šodien aizvien spēcīgāk skan apustuļa Pāvila vārdi: „Kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.” (Rom 5,20)

 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: „Kibeho – oredzie z serca Afryki”, milujciesie.org.pl

Foto: dzieckonmp.files.wordpress.com

Jaunākie raksti