Trešdiena, 03 Janvāris 2018 09:52 Publicēts Sleja 1

Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos pāvests Francisks trīskāršoja godināšanas ritu, ko šajā dienā Dievmātei tradicionāli saliek Romas bīskapi. Pāvests ne tikai devās pie Dievmātes figūras Spānijas laukumā, bet arī sākumā lūdzās pie viņam īpaši dārgas svētbildes Basilica Papale di Santa Maria Maggiore, bet tad – arī Sant'Andrea delle Fratte baznīcā, brīnumainās parādīšanās vietā. Šī izvēle neliek brīnīties, jo esošais pāvests jau sākotnēji izcēlies ar īpašu Dievmātes godināšanu. Francisks vairākkārt apmeklējis Salus populi Romani attēlu, bet ceļojumu laikā – Marijas sanktuārijus.

Trešdiena, 20 Decembris 2017 09:21 Publicēts Sleja 2

Šajās dienās, pāvests Francisks piešķir maģistērija vērtību savai privātai vēstulei, kurā viņš atbalsta Argentīnas bīskapus no Buenosairesas reģiona, kas izstrādājuši vadlīnijas, lai ieviestu dzīvē apustuliskā pamudinājuma Amoris Laetitia 8. nodaļas mācību, ieviešot pastorālo praksi pielaist pie Svētās Komūnijas laulātos, kas ir šķīrušies un nodibinājuši jaunu kopdzīves savienību: “Nav citas interpretācijas”, rakstīja pāvests, liekot saprast, ka Buoenosairesas bīskapu konference skaidri nolasīja viņa nodomu. Taču līdz šim tā bija privāta sarakste ar vienu bīskapu konferences locekli. Tomēr šī gada nogalē abi teksti, kā paskaidro īsajā ievadā Valsts sekretārs kardināls Pietro Parolins, pēc pāvesta gribas ir ievietoti Vatikāna oficiālajā aktu grāmatā Acta Apostolicae Sedis 10/2016, ko iespējams lasīt elektroniski. Tas nekliedē ticīgo šaubas, gluži otrādi, dod oficiālu bāzi maldīgai pastorālai praksei, pakļauj riskam dvēseļu labumu un turpina dezorientēt Dieva tautu.

Vairākas iniciatīvas centās pievērst tam uzmanību, pieprasot tiešu Baznīcas maģistērija atbildi, kas izriet no nemainīgās Baznīcas mācības. Starp tādām iniciatīvām ir četru kardinālu dubia, akadēmiķu un teologu petīcijas, vienkāršu ticīgo vēstules, uz kurām tomēr joprojām nav atbildes. Vienu šādu petīciju, Uzticības apliecinājums Baznīcas nemainīgai mācībai par ģimeni,  ir parakstījis arī mūsu kardināls Jānis Pujats.

Šajā dienās nāk klajā arī vēsturiskais katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni manifests.

Manifesta “Uzticīgi patiesajai mācībai, nevis ganiem, kas kļūdās” kodols ir Baznīcas mācības pazīšana un aizstāvēšana, kas palīdz veselīgi nošķirt garīgo ganu kļūdas no patiesas Baznīcas mācības un palikt uzticīgiem neieļaunojoties: “Ja pastāv konflikts starp jebkura hierarhijas locekļa, ieskaitot pāvestu, vārdiem un rīcību – un mācību, ko Baznīca vienmēr ir mācījusi, mēs paliksim uzticīgi Baznīcas pastāvīgajai mācībai. Ja mēs atmetīsim katolisko ticību, mēs sevi nošķirsim no Jēzus Kristus, ar kuru vēlamies būt vienoti uz mūžiem”.

Tas nav uzbrukums pāvestam, bet gluži otrādi, ticīgo likumīga iniciatīva, ko paredz arī Baznīcas kanonisko tiesību kodekss (skat. Kan. 212.3: Ticīgajiem ir “tiesības un reizēm pat pienākums atklāt viņu domas garīgajiem Ganiem lietās, kas attiecas uz Baznīcas labumu, un darīt to zināmu citiem ticīgajiem [...]”

Manifestu parakstījuši trīsdesmit lielu katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni līderi no trīspadsmit pasaules valstīm. Ir svarīgi, ka viņi nav teorētiķi, bet strādā ar cilvēkiem un ģimenēm, iegremdēti realitātē. Viens no visvairāk pazīstamiem līderiem ir Džons Henrijs Vestens (John-Henry Westen), lielākā starptautiskā dzīvības un ģimenes aizstāvēšanai veltītā portāla Lifesitenews dibinātājs un direktors. Viņš apliecina: “Mūsdienās arī dažās ticīgo katoļu citadelēs tiek dota priekšroka rūpēm par globālo sasilšanu, nevis bērnu holokaustаm mātes miesās; rūpes par jauniešu bezdarbu pārsniedz uztraukumu par draudiem, kam tiek pakļauti mūsu bērni seksuālās deviācijas dēļ; un rūpes par imigrāciju pārsniedz evaņģelizāciju. Apjukumam ir jāizbeidzas, un ir pienācis īstais brīdis smiltīs novilkt robežlīniju.”

Aleksandrs Stepanovs 

Trešdiena, 23 Augusts 2017 08:21 Publicēts Sleja 3

Otrdien: „Vai dzirdēji? Kārļa māte aizbēgusi ar citu vīrieti!” Trešdien: „Tomēr nē, viņa uz nedēļu aizbraukusi pie slimā brāļa.” Ceturtdien: „Bet viņiem tur tāpat neiet īpaši labi!”

Piektdiena, 21 Jūlijs 2017 08:21 Publicēts Sleja 3

Man ir aizdomas, ka katrs ticīgais kādreiz uzdevis sev jautājumu: kā tas ir – būt svētam. Ilgojamies pēc tā, tomēr līdzšinējie beatifikācijas procesa uzsākšanas nosacījumi (mocekļa nāve vai varonīgi tikumi) varētu radīt iespaidu, ka svētums ir kaut kas gandrīz vai nesasniedzams. 

Tomēr, runājot par svētumu, uz šīm kategorijām būtu jāskatās savādāk: nosacījumi nepieciešami, lai aprakstītu piemērus, no kuriem smelties iedvesmu. 

Šī gada sākumā tika nogalināta Helēna Kmieca (poļu misionāre, kura gāja bojā uzbrukumā Bolīvijā – red.). Dīvainā kārtā daudzi sāka runāt par viņas nāvi kā par „moceklību ticības dēļ”. Pirmkārt, nav ne jausmas, vai slepkavas motīvs bija agresija pret kristietību. Otrkārt, būtu vērts aizdomāties, vai koncentrēšanās uz nāvi ir pats svarīgākais. Šos jautājumus var turpināt. Vai svētīgais Ježijs Popeluško bijis ticības moceklis vai arī vienkārši komunistiskās sistēmas upuris? Kā lai vērtē situāciju ar bīskapu Oskaru Romero vai svēto Maksimilianu Kolbi? Tuaregu nogalinātais Šarls de Fuko arī ir moceklis, taču vai viņa nāve nebija nejauša, jo reizē aizgāja bojā arī viņa musulmaņu draugi…